A+ A

3. Baldones novada glezniecības plenērā top Meža galerija

26.08.2020
Drukāt

Turpinot Baldones mākslas skolas direktora Tāļa Muzikanta iesākto tradīciju, arī šovasar, no 17. līdz 21. augustam, Mercendarbes muižā norisinājās jau 3. Baldones novada glezniecības plenērs. Šogad tas notika šaurākā mākslinieku lokā un ar Latvijas mākslinieku līdzdalību.

Kā jau iepriekš ziņots, šobrīd Baldones novada Tūrisma informācijas punkts izstrādā pārgājienu maršrutus “Baldones stāstu takas”, kura ietvaros top 16 audiogida stāsti. Mākslinieki viesojās Mercendarbes muižā, lai gleznotu lielizmēra gleznas dāvināšanai Baldones novadam kā ilustrācijas uzrakstītajiem audiogida stāstiem. Mākslas darbi tiks izvietoti Baldones pilsētas mežā uz “Baldones stāstu takas”, tādējādi izveidojot jaunu apskates objektu “Meža galeriju”.  

Gleznu uzstādīšana mežā tiek plānota līdz 2020. gada 10. oktobrim un tiks atklāta kopā ar Baldones stāstu taku.

Izsakām pateicību māksliniekiem par atsaucību, entuziasmu un radošo garu, ar otu iedzīvinot stāstus par Baldoni. Liels paldies baldonietei, māksliniecei Ritai Prančai par plenēra organizēšanu un Andrejam Bovtovičam par atbalstu.

21. augustā Mercendarbes muižā notika plenēra noslēguma pasākums, kurā mākslinieki iepazīstināja ar saviem mākslas darbiem pirms tos uzstāda mežā.

 

Irina Sietiņa
Tūrisma organizatore

Foto galerija

Foto: I.Sietiņa


“Baldones plenēra III 2020" mākslinieces dienasgrāmatas lappuses

Mercendarbes muiža, 17. augusts, pie zīmes nogriežos uz ēnainu, simtgadīgu liepu iekļautu aleju, zaros zibsnī saule.  Mercendarbe bija baronu fon Līvenu ģimenei piederošs īpašums, saukta arī par medību muižu, nopirkta no Kurzemes hercoga Pētera Bīrona. Vēstures avotos vietas nosaukums zināms kopš 1254.gada. Sākotnēji muiža piederēja Karlam fon Pfeliceram Frankam, bet vēlāk Kurzemes hercogiem kā rentes muiža.

Kopš 2009.gada muiža ir Baldones novada pašvaldības privātīpašums un šeit atrodas Baldones muzejs un Baldones Tūrisma informācijas punkts. Majestātiskais izskats un šarms, viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm, kurā tiek rīkoti dažādi kultūras un svinību pasākumi, ekskursijas un piedāvātas naktsmītnes.

Ir izsludināts "Baldones plenērs III 2020” ar nozīmīgu koncepciju -  izveidot jaunu tūrisma apskates objektu, Baldones Meža galeriju, 12 mākslinieku izpildījumā.

Atvērtas  Mercendarbes  muižas 18.gadsimta rokoko stila ozolkoka ārdurvju vērtnes un plenēra dalībnieki tiek sirsnīgi sagaidīti. Izvietojamies jaukās istabiņās, seko iepazīšanās, sarunas pie apaļā galda, garšīgas uzkodas un mākslinieki izlozē tēmu - nozīmīgo Baldones objektu, vietu vai notikumu, kas reflektēsies 12 lielformāta mākslas darbos.

Pie muižas durvīm ir piebraucis šokolādes krāsas busiņš, kas izvadās ekskursijā pa Baldones skaistākajām un vēsturiski nozīmīgākajām vietām, lai mākslinieks, atbilstoši izlozētajai tēmai saņemtu to emociju, iedvesmas avotu,  īpašo, Baldonei piemītošo gaisotni vai starojumu.

Izstaigājam Baldones parku, gides pavadīti, priecājamies par slaveno sēravota vāverīti, ķirzaciņu, ja  ar sēravota ūdeni no  Māras skulptūras mazgā acis, būtiski uzlabojas redze, var jau būt, ka leģenda, bet zinātāji stāsta, ka paši mēģinājuši un taisnība. Parkā krāšņi zied hortenzijas kā milzīgs balti rozīgs, smaržīgs vilnis. Fragments no zirgu tramvaja sliedēm, rūpīgi iestiprināts un stāsts par Zirgu tramvaju – trulīti. Pāri tiltiņam, kādreizējais spožums un tagadējais posts, Baldones sanatorija un vannu māja.

Braucam pa Krasta ielu, senā koka arhitektūra, Baldones apbūves sākums. Tālāk Lilliju ezers kā spogulis, ieskauts priedēs, laipa un peldvieta. Baldones slavenā Astrofizikas observatorija, Riekstukalnā, meža ielokā, kur netraucē pilsētu spožā gaisma un troksnis, tiek novērotas zvaigznes, komētas, asteroīdi. Riekstukalns aprīkots ar dažādām konstrukcijām, paredzētām sporta aktivitātēm gan ziemā, gan vasarā. Skatu tornis. Tālāk, pa meža stigu aizstaigājam līdz Velnakmenim, no tā palikuši nošķelti fragmenti, esot bijis otrs lielākais dižakmens Latvijā, bet saspridzināts, aizvilkts, izmantots kāda vadoņa tēla skulptūrai. Pa ceļam Pladu purviņš. Pa meža stigu ejam līdz 10 ha lielajam zemajam dūņu purvam, kur tika iegūtas dūņas sanatorijas dūņu vannu dažādām procedūrām. Dūņas ir melnā krāsā, ar īpatnēju spīdumu un smaržu,  berzējot plaukstā, slīdot, klājas uz ādas. Tā ir mana izlozētā tēma  - Dūņu purvs!

Baltā pils, tik eleganta, skaista un krāšņa ar diviem tornīšiem, terasi, strūklaku pagalmā un sakopto parku ar dižeglēm, ciedru priedēm, Mandžūrijas korķa kokiem, sudrabeglēm un sarkaniem ozoliem. Saimnieki šeit - Baldones mūzikas pamatskola un Baltās pils Spoks. Netālu Mīlestības kalniņš.

Mercendarbes muiža, 18. -19. -20. augusts mākslai, saulaini rīti un muižas parkā cieši viens pie otra iestiprināti statīvos sagatavoti lielformāta (125x200)  saplākšņi. Smagi, tīri un nopietni kā mākslinieku idejas.

Anda Sproģe ir uzsākusi darbu, tēma “Baltā pils”. Pils mantinieks, Adama Mickeviča mazdēls, ir mūziķis,  atbraucis paciemoties no Amerikas un  redzot, ka Baltajā pilī dzīvo mūzika, 1994.g. novēlējis īpašumu mūzikas pamatskolai. Ir noslēdzies loks – pēcteči mūziķi un Baltajā pillī dzīvo mūzika. Gleznas nosaukums “Gals un sākums”, māksliniece risināja mākslas darbu sev tuvā kubisma stilā, caur mūzikas instrumentiem izveidoja mūziku, to kas dzīvo mūžīgi.  Kolāžas elementiem tika izmantotas Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas orķestra skaņdarbu nošu lapas, piešķirot darbam mākslinieka emociju, padarot to personisku un māksliniekam tuvu.

Dārta  Hapaneoneka, “Liliju ezers” – ir iedvesmojusies no klātbūtnes pie pasakainā Lilliju ezera, tā noslēpumainības, tumšajiem dziļajiem ūdeņiem, kuros atspoguļojas priedes, bērziņi, koši zilas debesis. Ezera rota – baltas ūdensrozes. Krastos aug zāle, papardes. Gleznā  ar violeti rozā tonalitāti  ir parādīta dzidra un koša ēna, kas slīd pāri koku rindai, kontrastējot  saulē izgaismotajām priežu galotnēm. Māksliniece ir panākusi tikai Lilliju ezeram raksturīgo teiksmaino  mieru, krāsu un noskaņu.

Liena Ivonna Šervinska-Krivošapkina realizējusi ideju “Mercendarbes muiža un aleja”. Izjūtas un emocijas gūstot muižā, pieskaroties vēsturei caur īstām, senlietām. Baroka stila kokgriezuma divviru durvīm, čīkstošām koka kāpnēm ar skaistām margām, turot rokās masīvo atslēgu, ar kuru atslēdza durvis agri no rīta, sagaidot saullēktu. Kompozīciju veido “zelta muiža”, izvietota centrā, uzkalniņā, kā nesasniedzama vēsture, šodien. Tumšais dīķis, simtgadīgu koku ieskauts, kas attēlo to nezināmo, kas saistīts ar muižu. Dīķa centrā atslēga, ko turējuši rokās muižas saimnieki un māksliniece. Mājas interjera detaļas; atvērtas durvis, pa kurām izejam muižas pasakainajā parkā, rīta saules apmīļotā un pāri  - gaiši pelēki, zili un cerību rozā mākoņi. Vecās koka kāpnes vijās gar durvīm un aizved pa loku debesīs. Stāsts par vēsturi, skaistumu un nemirstīgo dvēseli, kura vienmēr ceļo.

Ritas Prančas un Andreja Bovtoviča kopdarbs “Pladu purvs”. Uz turieni dodas baldonieši, zinātāji pēc dūņām, veselības un skaistumkopšanas procedūrām. Bija aizraujoši vērot mākslas darba tapšanas procesu, kad dzirksteļoja iņ un jaņ enerģijas, te parādoties vīrišķīgiem, brutāliem otas triepieniem, pēc laika – sievišķīgi  rāmai, mierīgai tonalitātei. Gleznas galvenais tēls, sieviete, baldoniete, kura vanniņā savākusi dūņas, skaistumkopšanas procedūrām, bet nenojauš, ka viņu vēro purva Gars, purva Aizbildnis un Baldones simbols – ķirzaciņa. Mākslas darbs norāda cilvēka un dabas mijiedarbību, tiekšanos pabūt ar sevi un pasmelt pirmatnējās dabas spēku.

Rita Tālmane, tēma “Baldones sports”, iedvesmojās no Riekstukalnā redzētā. Skaista, sakārtota apkārtne.  Racionāli, pārdomāti izvietotas, izveidotas konstrukcijas,  paredzētas dažādām sporta aktivitātēm; slēpošanas trases, bugeļu trase, disku golfa trase, rodeļi, šūpoles, šļūkšana ar kamerām, Meža kaķis, izveicības vingrinājumu konstrukcijas. Riekstukalns – daudzveidīgākais trašu piedāvājums Latvijā. Baldonieši ir ļoti sekmīgi dažādos sporta veidos un māksliniece vēlējās attēlot Baldonei raksturīgāko. Tie ir kalni, aktīvā atpūta, slēpošana un velosports. Rita Tālmane,  ar vienu dinamisku tēlu, kalnu velobraucēju, liek saprast, ka šeit viss notiek.

Alberts Miķelsons “Baldones kūrvieta”, māksliniekam izdevās pilnā mērā realizēt ideju, parādīt to patieso Baldones sanatorijas un Vannu mājas stāvokli šodien. Apstājusies kūrorta dzīve, nav kustības, sastingums, postaža.

Līga Jukša, risināja tēmu “Baldones observatorija”, mākslas darbā galvenais tēls ir cilvēka figūra vai arī kāda daļa no tās. Melnā tonalitāte norāda uz bezgalību vai  Piena ceļu. Krāsu un otu triepiens ir emociju izteicējs., kas veido kopējo noskaņu bildē. Detaļu atkārtošanās attēlo laiku un kustību. Cilvēks ir kustībā, zvaigznes un planētas ir kustībā; mākslinieces vēstījums ir lakonisks.

Ausma Gašpere, tēma,  “Zemais purvs”, 10 ha lielajā purvā no 19.gs. līdz 60.gadu vidum ieguva dūņas ārstniecībai. Klātesot dūņu ieguves vietā, vērojot ogļu melno, nedaudz spožo krāsu un jūtot zemes smaržu, vīzijās māksliniece gleznai jau redzēja melnu laukumu/dūņas un atgriešanos pirmsākumos, kā zeme izauklē bagātības. 1890.g. aprīlī  Baldonē  pie Misas muižas nokrita meteorīts. Mākslas darbā attēlotais – dūņu purvs, krīt meteorīts bet dabā viss turpina harmoniski veidoties un attīstīties.

Aivis Pīzelis un “Baldones meži”, iedvesmojās no klātbūšanas mežos, stāvot zem Baldones dižkokiem;  simtgadīgām priedēm, eglēm, ozoliem un vērojot gaismas un ēnu spēli saules staros. Mākslinieks vēlējās attēlot Baldones diženos kokus, kas veido mežu masīvus. Gleznā tika izmantoti kontrastējoši krāsu laukumi un plaši, konkrēti otas triepieni dinamiskai kompozīcijai. Mākslas darbā vēstījums ir nolasāms – dabas diženums un spēks.

Maija Bērziņa un “Zirgu tramvajs”, saukts par trulīti, māksliniece iedvesmojās no vēstures avotiem; rakstiem, fotogrāfijām un vērojot klātienē, kā Baldones pļavās ganās zirgi. 19. gs. no Ikšķiles uz Baldoni kūrorta viesus veda diližanss. Pirmā pasaules kara laikā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija no Vecumniekiem līdz Baldonei, kā arī no Mencendarbes un Skarbes līdz Ikšķilei. Pāri Daugavai uzcēla pontonu tiltu. Ar trulīti piegādāja dūņas Baldones sanatorijai pat 60-jos gados. Māksliniece savā gleznā izcili apvienoja gan vēstures notikumus, gan objektus,  gan tēlus. Pārģērbti, no muzeja lādēm izņemtajos tērpos, pozēja Maijai gan muzeja darbinieki, gan plenēra mākslinieki pat puika – kučieris un Zirgi, no Baldones pļavām.

Inese Mīlberga, risināja ideju “Baldones arhitektūra”, iedvesmojās, vērojot gan Baldones koka arhitektūru, Krasta un Tilta ielās, kur sākās pirmā Baldones apbūve gan studējot vēstures avotus no muzeja materiāliem. Grafiski, konkrēti,  atpazīstami attēlojot vēsturisko Baldones arhitektūru, akcentējot detaļas.

Mercendarbes muiža, 21. Augusts, noslēgums

Viens no darbiem ir plenēra dalībnieku, mākslinieku kopdarbs, gleznots plenēra noslēguma dienā. Gaiši zilās tonalitātēs, gaišs un dinamisks. Silta un saulaina ziemas diena, baldonieši un viesi pavada laiku uz kalna.

Ir pabeigti un nolakoti darbi, atbilstoši izvietoti skaistajā Mercendarbes muižas parkā. Mākslinieki noguruši, laimīgi, saposušies. Nāk viesi, skan franču mūzika, šampanietis. Mēs prezentējam savus darbus. Saņemam apsveikumus un piemiņas lietas.

Savās vīzijās redzu, kā 100 metru garā rindā atstatu viena no otras novietoti mākslas darbi, Meža galerijā, zem klajas debess.

Paldies Baldones plenēra III 2020 organizatoriem.

Plenēra dalībniece un māksliniece
Ausma Gašpare