A+ A

1991. gada barikādēm – 30

20.01.2021
Drukāt

Šogad atzīmējam 30 gadus kopš 1991. gada janvāra barikādēm. 13. janvārī agrā rīta stundā Dainis Īvāns, dzirdot par traģiskajiem notikumiem Lietuvā, aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Rīgā un ap visiem stratēģiski nozīmīgajiem objektiem veidot barikādes. Savukārt 20. janvārī OMON uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai bojā gāja milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko, kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne un skolnieks E. Riekstiņš. Šo dienu Latvijā atzīmē kā barikāžu aizstāvju atceres dienu.

1991. gada barikādes bija Trešās atmodas kulminācija. Pēc Baltijas ceļa, 1990. gada 4. maija deklarācijas un manifestācijām Latvijas iedzīvotāji apliecināja savu valstsgribu un vienotību, paužot gatavību pat atdot savu dzīvību. Neraugoties uz bīstamo situāciju, barikāžu aizstāvji vienojās dziesmās pie ugunskuriem. Uz Rīgu devās arī baldonieši – gan ar kolhoza “Baldone” autobusiem, gan individuāli, pievienojoties Zaķusalas, telefona un telegrāfa centrāles un citu objektu sargāšanai.

Arī Baldones toreizējie iedzīvotāji atceras, kā mēs 13. janvārī braucām uz Tautas manifestāciju Daugavmalā. Ar kādu draudzīgumu mēs tur bijām sapulcējušies, virs galvām sarkanbaltsarkano karogu jūra, transparenti, kopīgā dziedāšana. Šad tad pārlidoja helikopteri, kuri bārstīja skrejlapas, lai gāztu padomju valdību. Uzstājās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Dainis Īvāns aicināja, lai daļa mītiņa dalībnieku paliktu Rīgā un uzņemtos svarīgu ēku aizsardzību. Pēc tam visiem Latvijas ceļiem uz Rīgu devās ar kokiem un dzelzsbetona bluķiem piekrautas smagās automašīnas un lielie traktori, lai aizsprostotu ceļu tankiem ielās. Tūkstošiem neapbruņotu cilvēku mūsu galvaspilsētas ielās stājās pretī represīvajam padomju režīmam un bija gatavi ziedot dzīvību.

Jura Kārkliņa atmiņas, Baldones Ziņas, 2008. gads.

20. janvārī ierados uz diennakts maiņu Rīgas barikādēs. Uz barikādēm devos ar savu personisko transportu. Datumu tik labi atceros, jo tajā pašā naktī notika briesmīga un asiņaina apšaude Iekšlietu ministrijas ēkā, kura toreiz atradās Raiņa bulvārī. Kā ministrijas aizstāvji - astoņi Bauskas milicijas darbinieki cīnījās pret OMON spēkiem. Šis fakts izskanēja pa visām barikādēm un ne tikai, arī ārzemēm. Dalībnieki bija kļuvuši piesardzīgāki un reizumis uztraucās. Galu galā, apšaudē bija arī kritušie. Mēs no Baldones cilvēki apsargājām Zaķusalu. Sākotnēji mums izstāstīja instruktāžu kā rīkoties, ja tuvojas bruņota tehnika, un kā sadoties “dzīvajā ķēdē” (aut. k. - noteikts veids kā cilvēki sadodas rokās), lai to būtu grūti pārraut. Objekts, manuprāt, bija stratēģiski viens no nozīmīgākajiem, tāpēc bieži starp mūsējiem izskanēja, ka OMON tuvojas, drīz brauks utt. Mana sardzes vieta bija tieši pie Televīzijas ēkas. Tur redzēju arī sabiedrībā populārus cilvēkus, piem., Šipkēvicu vecāko. Zaķusala bija pilna ar cilvēkiem, kuri pārsvarā dalījās grupās. Visur tika veidoti ugunskuri. 

Gunāra Braufmana atmiņas, 2019. gads

Šogad diemžēl nevaram pieminēt tā laika notikumus, pulcējoties pie ugunskuriem un daloties atmiņās klātienē, un tas ir skumji. Tomēr barikāžu dalībnieki tos atceras ar smaidu.

 

Elīna Rasnace

Baldones muzeja vadītāja

Foto no Baldones muzeja arhīva