A+ A

100 gadi kopš brīvības cīņām un uzvaras, kas deva neatkarību!

13.11.2019
Drukāt

Bērnībā mēs visi esam lasījuši pasakas un droši vien apcerējuši tās, kurās ir aprakstīti laimīgie vinnesti – Galdiņ klājies, Par zelta zivtiņu, par pamuļķo trešo tēvadēlu, kuram vienmēr piekrīt lielais laimests... Pasaku sapņi mēdz mūs pavadīt arī pieaugušajā dzīvē, tikai ar laiku mēs saprotam, ka nekas šajā pasaulē nenāk par velti – viss ir jānopelna un par visu ir jāmaksā.

Iespējams, ka par dzimtenes mīlestību, kas mūsu tautai ir dota nesamērīgi daudz, salīdzinājumā ar citiem labumiem, mums ir īpaši dārgi jāmaksā.

Mūsu karogs nav vienkārši izvēlēts krāsu salikums, bet tam ir gan mitoloģisks, gan vēsturisks pamatojums. Viena no leģendas versijām par mūsu sarkan-balt-sarkano karogu vēsta par balta auduma gabalu, uz kura no kaujas projām aiznests nāvējoši ievainots latvju virsaitis. Viņa asinis iekrāsoja audumu abās pusēs un šo auduma gabalu karotāji pacēla kā karogu."

To dzirdējuši, nāca nu

ar sarkanu tie karogu,

kam vidū balta josla bija.

To pirmo reizi ieraudzīja

pie Cēsīm, tur tas zināms nācis

un letu zemē plīvot sācis,

kur sievas braši zirgos jāj

un vīriem darbos līdzās stāj.

Tik tiešām to jums sacīt varu,

ko arī šajā brīdī daru,

tas letu karogs ir paties.

Ar vīriem Rīgā ieradies,

 (Atskaņu hronika 09223 – 09234)

 

Raksta autors:

Mācītājs Juris Morics