A+ A

Par individuālo kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu

25.09.2017
Drukāt

Daudzi jau ir lasījuši vai nu dzirdējuši par Ministru kabineta “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Tā kā tie agrāk vai vēlāk attieksies arī pret daudziem Baldones iedzīvotājiem (kad tiks pieņemti atbilstoši domes saistošie noteikumi), tad sniedzam tādu kā nelielu ieskatu šajos noteikumos.

Noteikumu anotācijā pausts: kā norāda sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, ir gadījumi, kad tiek konstatēts, ka neattīrīti komunālie notekūdeņi no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām tiek novadīti vidē vai nelegāli novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tas vairākkārt konstatēts arī Baldonē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienests un pašvaldības regulāri saņemot dažādas iedzīvotāju sūdzības par atsevišķu decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītiem draudiem cilvēku veselībai un videi, jo netiek nodrošināta regulāra decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešana attīrīšanai, vai arī tās netiek atbilstoši ekspluatētas.

Lai nodrošinātu vienotas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem un lai sakārtotu un veicinātu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu un individuālajās attīrīšanas iekārtās radušos dūņu regulāru izvešanu, noteikumu projekts nosaka apsaimniekošanas prasības rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, septiķiem un vienkāršām notekūdeņu krājtvertnēm. MK noteikumu projektā noteiktās prasības attiecas uz pilsētu un ciemu teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām.

Pēc 2011.gada Tautas skaitīšanas datiem pilsētās dzīvoja 67,8%, bet laukos – 32,2% iedzīvotāju, no kā var aplēst, ka pašlaik pilsētās dzīvo ap 1 320 800 iedzīvotāju. Pēc VARAM pasūtījuma 2013.gadā veiktajā pētījumā aplēsts, ka vidēji 20,9% no Latvijas lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Attiecinot šo vidējo rādītāju uz visām pilsētām un ciematiem, var pieņemt, ka pašlaik decentralizētās kanalizācijas sistēmas pilsētās un ciemos izmanto ap 276 000 iedzīvotāju. Parasti kanalizācijas sistēmu kopīgi izmanto visi vienas mājsaimniecības locekļi. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā mājsaimniecības vidējais lielums bija 2,44 personas, var aplēst, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas būtu reģistrējamas ap 113 100 mājsaimniecību.

Tātad – jaunie noteikumi attiecas uz ciemu un pilsētu teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:

1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;

2. septiķus (rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas);

3. notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi (turpmāk – notekūdeņi un nosēdumi).

Tas nozīmē, ka šie noteikumi attiecas ne tikai uz tā saucamajām āra sausajām tualetēm, bet jebkurām tualetēm, kas atbilst iepriekš minētajiem punktiem.

Noteikumu prasības pēc savas būtības nav nekas jauns, un tās jau iepriekš būtu bijis jāievēro jebkuram decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam. Jaunajos noteikumos noteikts, ka šādas sistēmas īpašnieks vai valdītājs atbild par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši vides aizsardzības un šo noteikumu prasībām;

  • par saviem līdzekļiem nodrošina attiecīgās sistēmas apkopi un remontu;
  • ekspluatācija notiek atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, iekārtā esošās dūņas ir aktīvas un nav tādu apstākļu, kas pasliktinātu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un izplūstošo notekūdeņu sastāvu;
  • reizi gadā (ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) tiek veikta tehniskā apkope un apkopi veic atbilstošs komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē;
  • ja iekārtas ekspluatācijas laikā konstatēts avārijas stāvoklis, pēc avārijas seku novēršanas tiek veikta iekārtas ārpuskārtas apkope;
  • nodrošina, ka notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu – filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru laukiem;
  • nodrošina, ka notekūdeņu krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota tik regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

Lai attiecīgā decentralizētā kanalizācijas sistēma neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, septiķu un krājtvertņu īpašnieki par saviem līdzekļiem nodrošina tajās savākto notekūdeņu un nosēdumu regulāru nodošanu asenizatoram. Notekūdeņu un nosēdumu nodošanas regularitāti izvēlas, ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā, decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpumu, kā arī vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto minimālo izvešanas biežumu.

 

Notekūdeņus un nosēdumus no septiķiem vai krājtvertnēm var savākt un izvest asenizators, kas šā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrējies vietējās pašvaldības domē un ir noslēdzis ar centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku (Baldonē – SIA “BŪKS”), līgumu par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu.

Informācijai ar asenizatora nosaukumu un tā kontaktinformāciju jābūt pieejamai pašvaldības ēkā un pašvaldības informatīvajos izdevumos.

Jāatceras, noteikumi arī nosaka, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vismaz divus gadus glabā pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošo dokumentu, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums un asenizatora rekvizīti, kā arī nodrošina, ka asenizatoram nodotie notekūdeņi atbilst normatīvajiem aktiem par kanalizācijas būvēm un vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Vietējā pašvaldība organizē decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi elektroniskā formā un tajā norāda vismaz:

- decentralizētās kanalizācijas sistēmas atrašanās vietas adresi;

- decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieku;

- decentralizētās kanalizācijas sistēmas veidu.

Pašvaldība vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim uzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim pabeidz reģistra izveidi. Savukārt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

MK noteikumi saite: http://likumi.lv/doc.php?id=291947

SIA “BŪKS” administrācija