A+ A

Par invazīvo augu sugu audzēšanu un tirdzniecību

15.11.2018
Drukāt

Aicinām personas, kuru darbība ir saistīta ar neapzinātu invazīvo augu sugu izplatīšanu vidē vai to izplatības ierobežošanu, piemēram, projektu speciālistus, teritorijas plānotājus, īpašumu apsaimniekošanas speciālistus, vides ekspertus, dārzniekus, biškopjus u.c. iepazīties ar Dabas aizsardzības departamenta sagatavoto informāciju par invazīvo sugu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā.

Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, invazīvās sugas tiek vērtētas kā globāla vides aizsardzības un citu nozaru problēma. Attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai un mainoties dabiskajiem faktoriem, sugu invāzijas procesi strauji pieaug. Invazīvās sugas rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, izkonkurējot vietējās sugas, provocējot augsnes eroziju, degradējot ainaviski vērtīgas teritorijas utt. Invazīvās sugas var radīt arī tiešus zaudējumus cilvēka saimnieciskajai darbībai un veselībai, piemēram, samazinot kultūraugu ražas vai pasliktinot to kvalitāti, pārnēsājot dažādas slimības un parazītus, izraisot alerģiskas reakcijas utt. Tāpēc šo sugu izplatīšanās apturēšana, ierobežošana vai “neielaišana” valsts teritorijā ir visefektīvākais un lētākais paņēmiens cīņā ar tām.

Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību  (turpmāk – Regula). Regulā izklāstīti noteikumi, kā novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt apzinātas un neapzinātas invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās Eiropas Savienībā kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. 

Regulā (viss invazīvo svešzemju sugu saraksts) ir iekļautas 23 svešzemju augu sugas:

  • Alternanthera philoxeroides (Mart.) Griseb.
  • Asclepias syriaca L.
  • Baccharis halimifolia L.
  • Cabomba caroliniana Gray
  • Eichhornia crassipes (Martius) Solms
  • Elodea nuttallii (Planch.) St. John
  • Gunnera tinctoria (Molina) Mirbel
  • Heracleum mantegazzianum Sommier & Levier
  • Heracleum persicum Fischer, Heracleum sosnowskyi Mandenova
  • Hydrocotyle ranunculoides L. f.
  • Impatiens glandulifera Royle
  • Lagarosiphon major (Ridley) Moss
  • Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet
  • Ludwigia peploides (Kunth) P.H. Raven
  • Lysichiton americanus Hultén and St. John
  • Microstegium vimineum (Trin.) A. Camus
  • Myriophyllum aquaticum (Vell.) Verdc.
  • Myriophyllum heterophyllum Michaux
  • Parthenium hysterophorus L.
  • Pennisetum setaceum (Forssk.) Chiov.
  • Persicaria perfoliata (L.) H. Gross
  • Pueraria lobata (Willd.) Ohwi.

Regulas 7. pants nosaka, ka invazīvas svešzemju sugas apzināti:

  • neieved ES teritorijā, tostarp neved tranzītā muitas uzraudzībā;
  • netur, tostarp ierobežotos apstākļos;
  • neaudzē, tostarp ierobežotos apstākļos;
  • netransportē uz ES, no tās vai tajā, izņemot sugas transportēšanu uz objektu saistībā ar izskaušanu;
  • nelaiž tirgū;
  • nelieto vai neapmaina;
  • nepieļauj to vairošanos, neaudzē vai nekultivē, tostarp ierobežotos apstākļos; vai
  • neizplata vidē.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas 3.panta 1.punktu: “svešzemju suga” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugas, pasugas vai zemāka taksona īpatņi, kas introducēti ārpus to dabiskās izplatības teritorijas; tā ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkurus hibrīdus, varietātes vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties.

Diemžēl vairākas no Regulā uzskaitītajām sugām, piemēram, Asclepias syriaca L., Eichhornia crassipes (C.Mart.) Solms,  Gunnera tinctoria (Molina) Mirb., Lysichiton americanus  Hultén and St. John, Pennisetum setaceum (Forsk.) Chiov., tiek izmantotas apstādījumos un tirdzniecībā arī Latvijā.  Augstāk minēto iemeslu dēļ aicinām atteikties no Regulā iekļauto invazīvo augu sugu, to hibrīdu, varietāšu vai šķirņu izmantošanas apstādījumu veidošanā, pavairošanā, audzēšanā, tirdzniecībā u.tml., tādā veidā sekmējot Regulas ieviešanu un izvairoties no Regulas nosacījumu pārkāpšanas.

Lūdzam pievērst uzmanību un zemāk esošās augu sugas neizmantot apstādījumu veidošanā, kā arī, konstatējot tās apstādījumos vai citviet dabā, iespēju robežās tās iznīcināt. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko eksperti Santu Rutkovsku (e-pasts santa.rutkovska@daba.gov.lv, tālrunis – 26376697).

Gita Strode
Dabas aizsardzības departamenta direktore                                                                                                                    

Regulā iekļauto invazīvo augu sugu attēli, kas pieejami Latvijā stādu tirdzniecības vietās un kurus nav ieteicams izmantot apstādījumu veidošanā.

Sīrijas asklēpija (Asclepias syriaca)

Foto no: https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=7323939. Autors: Karels Jakubecs

Foto no: https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=7323966. Autors: Karels Jakubecs
 


Resnkātu ūdenshiacinte (Eichhornia crassipes (C.Mart.) Solms)

Foto no: SEINet Portal Network. 2018. http//:swbiodiversity.org/seinet/index.php. Autors:Tonijs Freites

Foto no: https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Eichhornia_crassipes_field_at_Langkawi.jpg. Autors: Niks Lubuško.


Krāsu gunnera (Gunnera tinctoria (Molina) Mirb.)

Foto no: https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=1282456.  Autors: Steins Šebs.


Amerikas lizihitons (Lysichiton americanus  Hultén and St. John)

Foto no: https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=3899283.  Autors: Martins Bravenboers.

Foto no:   https://gd.eppo.int/taxon/LSYAM/photos. Autors: Rob Tanners


Sarainā sarzāle (Pennisetum setaceum (Forsk.) Chiov.)

Foto no: By Forest & Kim Starr, CC BY 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=6123704. Autors: Lua Kealialalo

Daugavpilī Vienības laukuma apstādījumos. Autors: E.Andrušķeviča.