A+ A

Zirgu tramvajs TRULĪTIS

 Baldones kurorta viesus no 1863.gada, kad tika izbūvēta Ikšķiles dzelzceļa stacija, līdz 1915. gadam uz Baldoni no Ikšķiles atveda diližanss.
   Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada pavasarī vācu armija kara vajadzībām, lai apgādātu fronti, uzbūvēja (1435 mm) dzelzceļa līniju no Vecumniekiem (Neugut) līdz Baldonei (Skarbe, Merzendorf,Eser,Sille).1917.gada septembrī vācieši uzbūvēja šaursliežu (600 mm) dzelzceļa līniju no Mencendarbes un Skarbes līdz Ikšķilei. Pāri Daugavai uzcēla pontonu tiltu. 1. oktobrī atklāja dzelzceļa satiksmi. Prieki nebija ilgi jo jau 4. decembrī rudens pali ar vižņiem tiltu aiznes.
    Pēc Pirmā Pasaules kara, 1921.gada vasarā Latvijas valdība piešķir 150 000 rbļ. esošās dzelzceļa līnijas rekonsrukcijai. Paņemot sliedes no dažiem vāciešu ierīkotā ceļa atzarojumiem, izveidoja šaursliežu (600mm) zirgu dzelzceļa līniju no Daugavas krasta (Vēveriem)līdz Baldones sanatorijai (Ķeguma prospektam). Rudenī divi mazi vagoniņi ar vaļējiem logiem, zirga vilkti, ripoja pa sliedēm no Baldones pa Ķeguma prospektu aptuveni 12 km līdz Daugavai - precīzi Vēveru mājām.Tālāk cilvēkus celtuves prāmis pārcēla otrā krastā. Bija dzimis vēsturiskais Baldones-Ikšķiles zirgu tramvajs, tautā saukts par ''trulīti''.
    1922.gada rudenī atjaunoja sliedes no Daugavas krasta līdz Ikšķiles stacijai. Katru vilcienu Ikšķiles stacijā sagaidīja trulīša vagoniņi , kas braucējus uz Baldoni sākumā nogādāja līdz Daugavas krastam. Tad zirgus un braucējus pārcēla otrā krastā. Satiksmi starp abiem Daugavas krastiem uzturēja pārcēlāji. Sākumā pāri cēla divas sasietas laivas, savienotas ar dēļu grīdu, ko stūma ar airiem un ķekšiem. Cilvēkus pārcēla ar laivām. 19.gs. beigās pārceltuves tika pārveidotas pēc Jāņa Ķīseļa patentētā izgudrojuma - uz laivām uzlikta liela platforma ar margām gar malām, slīdošo trosi, nostiprināta pie otras troses, kas pārvilktas pār Daugavas upi.  Pārbraucot upi, otrā pusē braucējus jau gaidīja citi vagoniņi, kuros tos pašus zirgus  iejūdza un sekoja brauciens pa gleznainajiem mežiem uz Baldoni.  Trulītis pieturēja pie katras mājas pēc pieprasījuma. Maksa par braucienu bija neliela. Zirgu tramvajs darbojās tikai kūrorta sezonā. Vēlākos gados zirgu vilkto trulīti brīžiem nomainīja vagoniņš ar motoru. Tas gan ilgi nedarbojās, jo 1940. gadā zirgu tramvajs, kā rakstīja ārzemju prese, bija palicis pēdējais Eiropā. Ar to faktu arī varam būt lepni.
     1941. gadā vācu armija sliedes demontēja kā savu mantu. Baldones zirgu tramvajs savu darbu tā arī  beidza.
   Nelielais trulīša atzars, kas piegādāja dūņas Baldones sanatorijai no purva Ķeguma prospektā, darbojās vēl sešdesmitajos gados.
 

Paldies Ojāram Andersonam par informāciju!