A+ A

Pārgājiena maršruts Skarbes stacija – Mercendarbe - Riekstukalns

05.06.2017
Drukāt

              Ekspedīcija – dzelceļa līnijas vēsture, tika organizēta 26. aprīlī, kopā ar Baldones novada Baldones tūrisma attīstības biedrību un aizrautīgu novada pētnieku Ojāra Andersona kungu.  Ekspedīcijas mērķis -  izpētīt 1. Pasaules karā būvētā dzelzceļa posma Skarbes stacija – Mercendarbe – Riekstukalns paliekas. Rezultātā tika kartēts aptuveni 8,6 km garš pārgājiena maršruts, kurš sākas aiz Kannenieku kapiem un beidzas Riekstu kalna apkārtnē.            

Kādreizējā dzelzceļa maršruts dabā ir skaidri redzams, jo praktiski visu ceļa posmu, kur mūsdienās ir mežs, saglabājies dzelzceļa uzbērums. Ejot pa uzbērumu, pievērsiet uzmanību zemsegai - ir iespējams saskatīt saglabājušās gulšņu vietas. Mūsdienās daži no dzelzceļa posmiem kalpo par autoceļu pamatni, piemēram, kā stigas ceļš mežistrādei. Pie Mercendarbes muižas dzelzceļa uzbērums ir nolīdzināts, taču pie Riekstukalna, kur atsākas mežs, tas turpinās.

Maršruta vidū atradīsiet sēravotu, tā atrašanās vieta ir iezīmēta kartē. Redzēsiet Mercendarbes muižu un tās simtgadīgo liepu aleju.

Maršruts noslēdzas pie Riekstukalna, mežā, pie Pirmā Pasaules kara ierakumiem un karsta kritenēm. Dzelzsceļa maršrutu noslēdzot iesakām vēl turpināt pārgājienu, lai uzkāptu Riekstu kalnā, kur saulainā dienā var ieraudzīt Rīgas torņus un apmeklēt Baldones observatoriju (iepriekš jāpiesakās zvanot pa tālr. 29266797). Tur pat netālu atrodas arī gleznainais Lilliju ezeru.

Pārgājienam ir jāieplāno vismaz 2,5 stundas, neskaitot nokļūšanu uz sākuma punktu un došanos prom no beigu punkta. Protams, maršruts ir ejams arī no otra gala – Riekstukalns – Mercendarbe – Skarbes stacija. Tā kā daudzviet maršrutam pāri ir pārkrituši koki, tas iet pāri pļavām, tad maršruts nav piemērots braukšanai ar velosipēdu. Zemāk ir iespējams ielādēt karti, kartē atzīmēts maršruts un pieturas punkti, kā arī apskates objekti.

  O. Andersons, Baldones vēstures pētnieks, par dotā dzelzsceļa vēsturi raksta tā:    

 “1. Pasaules kara laikā, kad 1916. gadā frontes līnija bija nostabilizējusies gar Daugavas kreiso krastu,  lai apgādātu vācu armiju, armijas dzelzceļa dienesta komandieris 1916.gada 15.martā pieņem lēmumu izbūvēt līniju no Vecumniekiem uz Mencendarbi. Līnijas garums bija 25 kilometri. 30. martā 5000 strādnieku sāka darbus un jau 1.maijā līnija bija izbūvēta līdz Skarbes stacijai, bet 6.maijā līdz Mercendarbei. Dzelzceļš sākās Vecumniekos, kā stacija Neugut Kurland, tālak stacijas Nougut Nord, Birsemniek,Gedeng, Skarbe, Merzendorf (nosaukumi vāciski). Vēlāk līniju pagarināja līdz Riekstu kalnam un līdz Vilku kalniem iepretīm Ikšķilei. Tā kā līnija Jelgava-Krustpils jau bija pārbūvēta uz Vācijas (Rietumeiropas) sliežu platumu, tad arī uz Mercendarbi gāja līnija ar 1435 mm platumu. Tas jau nebija kaut kāds ''bānītis'', bet gan normāls dzelzceļš. Lielākā stacija bija Skarbe. Tur arī notika lielākie kravu pārkraušanas darbi, lai tālāk ar zirgu transportu tos nogādātu uz fronti. Dzelzceļa līnija darbojās vēl 1921. gadā, kad pa to sūtīja tālāk baļķus un malku. Nojauca 1925. gadā.  Mūsdienās saglabājusies neskarta stacijas vieta, redzama  dzelzceļa stiga, sliežu uzbērums, gulšņu vietas. Apbrīnojami, ka pēc 100 gadiem varam izstaigāt pa šo dzelzceļu. Tā vien brīžiem liekas, ka tūlīt nāks vilciens un būs jāpaiet malā.”

 

Maršrutu iespējams redzēt šeit.

Veiksmīgu ceļu!

Informāciju sagatavoja: Irina Sietiņa, Baldones novada tūrisma organizatore un Ojārs Andersons

 

Toreiz:

    

 

         

 

Tagad: