A+ A

Par kūrvietu

Baldones sēravota un dūņu dziednieciskās īpašības bijušas zināmas jau kopš seniem laikiem, tomēr Baldones kūrvieta (apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi - īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) izveidojās vēlāk – kad izveidotas pirmās ārstniecības iestādes. Pirmo vannu māju uzbūvējos Baldones barons K. fon Līvens, Mercendarbes muižas īpašnieks 1795. gadā. Interesi par Baldones dziednieciskajiem resursiem izrādīja arī baroni fon Korfi, kuriem arī Baldones apkārtnē piederēja vairāki īpašumi, tomēr oficiālu atļauju ārstniecības iestādes izveidošanai Krievijas impērijas cars Pāvils I ar savu pavēli deva 1797. gada 25. septembrī. Tas arī uzskatāms par Baldones kūrvietas dibināšanas datumu, pēc kura sākās ievērojami Baldones kā dziedniecības vietas labiekārtošanas darbi, un kūrviesu skaits ar katru gadu turpināja pieaugt.

  

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. gadsimta vidū kūrviesu skaits sāka samazināties, kas saistāms ar Ķemeru kūrorta izveidi – izdevīgā atrašanās vieta, transporta pieejamība un jūras tuvums bija nenoliedzama priekšrocība. Tomēr gadsimta beigās Baldones kūrvietas apmeklētāju skaits sāka atkal pieaugt – Baldones baroni fon Korfi atkal veica labiekārtošanas darbus, turklāt vasarnīcu cenas un uzturēšanās izmaksas bijušas daudz lētākas nekā Jūrmalā. Notika arī Baldones sērūdens un dziedniecisko dūņu zinātniska izpēte, savukārt slimniekus ārstēja mācīti ārsti, piemēram, 1892. gadā Baldonē ieradās Dr. Alfons Kleinbergs, kurš šeit ierīkoja arī privātu dziedniecības iestādi, kā arī vēlāk kļuva par kūrvietas galveno ārstu.

Tika atvērta arī aptieka.

Kopš 1900. gada ievērojams Baldones apskates objekts ir arī mežkunga Ādama Mickeviča medību pils jeb “Baltā pils”.

Ievērojams Baldones kūrvietas uzplaukums sekoja neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, kad tika atvērts liels skaits vasarnīcu (pansiju), tika izbūvēta šoseja uz Baldoni, kā arī kursēja daudzu Baldones apmeklētāju iecienītais zirgu tramvajs jeb “trulītis”.

Šajā laikā arī Baldone kļuva plašāk pazīstama kā kūrorts. 1930. gadu otrajā pusē tika izbūvēta moderna peldētava, atklāta jaunā vannu māja un uzbūvēts Riekstukalna skatu tornis.

Apmeklētājus piesaistīja svaigais gaiss, sakoptā apkārtne un gleznainie dabas skati. Lielais kūrviesu skaits veicināja arī Baldones attīstību un kultūras dzīvi, tika atvērti veikali, sabiedriskās un izglītības iestādes, darbojās dažādas biedrības un pašdarbnieku kolektīvi.

Augšupejošo attīstību pārtrauca Otrais pasaules karš. Pēc kara Latvijā nostiprinājās padomju vara, savukārt Baldonei okupācijas režīms uzlika īpašu lomu – Baldone kļuva par Vissavienības nozīmes kūrortu ar nosaukumu “Sanatorija “Baldone””. Tāpat kā visur citur, arī Baldonē notika kolektivizācija un industrializācija, izveidoti kolhozi, rūpnīcas, ražošanas uzņēmumi, savukārt kūrorts tika nacionalizēts un paplašināts. Sanatorijai bija vairāki korpusi – par vienu no tiem tika pārveidota arī Baltā pils.

Ar laiku tika uzbūvēta arī ēdnīca un jauni korpusi. Pēc Padomju Savienības sabrukuma beidza pastāvēt arī Baldones sanatorija – tā tika privatizēta, bet tās atjaunošanas darbi bijuši neveiksmīgi un sanatorijas vietā paveras vien drūma aina.

Šobrīd Baldones iedzīvotājus un viesus priecē netālu esošais Ceriņu parks ar skaistiem apstādījumiem un ērtiem pastaigu celiņiem. Parkā iespējams arī nobaudīt Baldones sērūdeni. Baldones sēravots ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ceriņu parka apmeklētāji var apskatīt arī vairākus objektus, tajā skaitā atjaunoto skulptūru “Māra”, turklāt Baldones viesiem pieejamo apskates objektu un izklaides iespēju klāsts turpina pieaugt.

Sadaļā "Kūrvietai 220" iespējams gan aplūkot dažādu laika posmu fotogrāfijas, gan uzzināt interesantus faktus, kā arī pašiem šo sadaļu papildināt ar sev zināmiem faktiem un fotogrāfijām (skatīt kontaktinformāciju zemāk). 

Atbildīgā persona par sadaļu: Baldones muzeja vadītāja Elīna Rasnace. e-pasts: elina.rasnace@baldone.lv, tālr. 29149420