A+ A

Krievijas impērijas laiks

Fridrihs Georgs fon Līvens – Baldones kūrorta pirmais veidotājs

Gadā, kad atzīmējam Baldones kūrorta 220 gadadienu, jāpiemin tam nozīmīga persona, pirmais kūrorta veidotājs – Fridrihs Georgs fon Līvens (Friedrich Georg von Lieven) , kuram nākamajā gadā apritēs 270. gadskārta.

Kas gan bija šis kungs, par kura darbību mums ir palikušas rakstiskas liecības un materiāls mantojums – Mercedarbes (Merzendorf) muiža,  bet no viņa paša – tikai padzisis akmens profils uz senas piemiņas vāzes un pīšļi Daugavas dzelmē?

F. G. fon Līvena sejas profils.

Fridrihs Georgs fon Līvens dzimis 1748. gada 6. jūlijā senajā un sazarotajā Līvenu dzimtā. Viņa tēvs, Matias Eberhards (Matthias Eberhard) 1750 gadā pie Daugavas (Duna) nopirka Līves, (Jaunlīves) (Dunhof)  muižu, tagadējās Daugmales teritorijā, kā arī, pēc atvaļināšanās no militārā dienesta Krievijā, sāka saimniekot netālu esošajā Baldones (Baldohn) kroņa muižā, kura bija iegūta ķīlas īpašumā.

1766. gadā Fridrihs Georgs uzsāka 3 gadu studijas Leipcigas universitātē, kur iepazinies ar vācu zemju slavenību, dzejnieku J.V. fon Gēti. Pēc tēva nāves saņēmis mantojumā Līves muižu, viņš palielināja īpašumus, 1786. gada 11. augustā no Kurzemes hercoga Pētera nopērkot kaimiņos esošo Mercendarbes (Merzendorf) muižu, kā arī turpināja nomāt Baldones muižu. Izglītotais Fridrihs Georgs aktīvi piedalījās vietējā pašpārvaldē, 1790. gadu beigās viņš divus gadus kalpoja pat kā Bauskas apriņķa pirmais Kreismarschall  Tāpat viņš bija Mežotnes pils īpašnieces, grāfienes, vēlākās firstienes, Šarlotes fon Līvenas (Charlotte von Lieven)  pilnvarotais pārstāvis Kurzemē, kurš pārraudzīja Mežotnes pils (1797-1802) būvniecību.  Pati Šarlote bija atraitne ar pieciem bērniem, ļoti cienījama un ļoti aizņemta Katrīnas II un Pāvila I galmā – viņa bija Katrīnas II  mazbērnu audzinātāja.

1795. gadā Kurzemes hercogiste iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā un nekavējoties tika pieņemts lēmums dibināt Baldones kūrortu, jo sērūdens dziedinošās spējas bija zināmas jau izsenis. Aktīvais Fridrihs Georgs, Baldones muižas nomnieks, kā teritorijā atradās slavenais sēravots, ķērās pie tā labiekārtošanas un izbūvēja jumtu, kas iemūžināts J. Broces zīmējumā (1795).

Baldones kūrvieta. J. Broces zīmējums.

Diemžēl sakarā ar Katrīnas II nāvi tajā pat 1795. gadā, aktīva kūrorta izveide pierima, bet atjaunojās pēc 1797. gada 25. septembra, kad Pāvils I parakstīja pavēli par kūrorta dibināšanu. Jau iepriekšējā, 1796. gadā, bija sastādītas tāmes, plāni, medicīniskā un apkalpojošā personāla štatu saraksti,  tomēr aktīva darbība nenotika un sēravots bija atstāts, kā rakstīts senā ziņojumā - ”privātā pieskatīšanā Baldones muižas nomniekam fon Līvenam, kurš to ir apbūvējis saglabāšanai”. Tāpat viņš bija piekritis zemniekus, kas dzīvoja teritorijā, kur bija paredzēts izbūvēt kūrorta ēkas, pārvietot uz savas personīgās – Mercendarbes muižas zemēm, bet pretī par to prasot atlaidi Baldones muižas nomas maksai. To, ka viņam bija labi sakari un lieli plāni apliecina ģenerālgubernatora Pālena rakstītais - „…(fon Līvens) vienmēr izrādīja lielu uzticību Krievijas interesēm pēdējos landtāgos, centīgi pūlējās, lai panāktu vienprātību (par pievienošanos Krievijai), tāpēc tiek uzskatīts par cienīgu, lai pagarinātu viņam izrentētās Baldones muižas nomas termiņu, pēc pašreizējā kontrakta izbeigšanās, vēl uz 12 gadiem”.

1800. gada 4. janvārī  Fridrihs Georgs mira nepilnu 52 gadu vecumā un tika apglabāts līdzās vecākiem kapelā Līves muižas parkā. Viņa vecākais dēls, Karls Georgs (Carl Georg), 1803. gadā atveda no Vācijas un uzstādīja kapenēs  tēlnieka J.G. Šadova (Schadow) veidotu vāzi tēva piemiņai. Mūsdienās Jaunlīves muižu sedz Rīgas HES uzpludinātā Daugava, bet vāze ir pārvesta un apskatāma Doles salā – Daugavas muzeja parkā.

   Kartē ar raustīto līniju iezīmēta Rīgas HES appludinātā teritorija.

 Vāze ar F.G. fon Līvena sejas profilu, atrodas Daugavas muižas parkā.

Joprojām apskatāms un lietojams ir cits Fridriha Georga atstātais mantojums – Mercendarbes muiža Baldones novadā, kuru viņš pārbūvēja 1789. gadā, pāris gadus pēc iegādes, un kuras ārdurvju vērtnes tagad ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Mercendarbes muižas ārdurvis.

Pēc Fridriha Georga nāves Baldones muiža ar topošo kūrortu tika nodota nomā  Bauskas apriņķa bijušajam  civilajam gubernatoram Arseničam, bet 1805. gadā - apakšnomā brāļiem fon Korfiem, ar kuru vārdu arī saistās kūrorta tālākā izaugsme.

Mercendarbes muiža

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Ulmane

Baldones tūrisma attīstības biedrība