A+ A

Krievijas impērijas laiks

Baldones baroni fon Korfi

Iepazīstoties ar Baldones kūrvietas vēsturi, var aizdomāties - no kurienes Baldonē uzradās baroni fon Korfi? Piemēram, Frīdriham Georgam fon Līvenam piederēja salīdzinoši netālu esošā Jaunlīves muiža un viņš no Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona nopirka Mercendarbes muižu. Bet baroni fon Korfi Baldonē it kā vienkārši... ieradās. Un par viņiem ir zināms ļoti maz. 

Baldones baronu fon Korfu izcelsmi un dzimtas tālāko likteni izpētījusi Santa Rasnace:

Ievads

“Kādēļ tieši par baronu Korfu dzimtu?”, man jautāja Priekules tūrisma informācijas centa vadītājs Uldis Strēlis, kad bijām aizbraukuši uz Kurzemi “pa barona Korfa pēdām”.  Pirmais, kas ienāca prātā, to arī pateicu - “Lai godinātu tās dzimtas piemiņu, kas Baldoni padarīja par atpazīstamu kūrvietu gan Krievijas impērijā, gan brīvvalsts Latvijā, un pret kuru padomju vara bija tik nelietīgi, ka iznīcināja pat viņu kapavietu”.

    Bet ar ko sākt? Laikam atbildot uz jautājumu, ko Inga Raškovas k-dze uzdot, stāstot par Priekules Korfiem, 2.nodaļas beigās (11.lp)– “Kā veidojusies Gerharda un viņa pēcteču dzīve...?”

***

    Tātad, Priekules muižas otrais īpašnieks barons Nikolauss fon Korfs bija precējies divas reizes. Viņa pirmā sieva bija Elizabete Margareta fon Butlara ( Elisabeth Margareth von Buttlar), Magnusa Butlara no Zemītēm (Samikten) un Dorotejas fon Tīzenhauzenas meita. Šajā laulībā piedzima divi bērni – Gerhards un Margareta. Otrā sieva – Brigita fon Renne (Brigitta Johana von Rönne) no Annenburgas un Taurenes. Viņu laulībā dzimuši 7 bērni (2 miruši, vārdi nezināmi), dzimtu turpinājuši pieci – Aleksander, Christopher, Nicolauss III, Heinrich, Johann.

    Pēc to laiku noteikumiem tēva īpašumus varēja mantot vecākais dēls. Tikai kurš tas bija šajā gadījumā: Gerhards vai Aleksandrs. Abu domstarpības izbeiguši ordeņa mestra iecelti komturi 1554.gada janvārī, pieņemot lēmumu – Priekules muižu atstāt Aleksandra un viņa pēcteču īpašumā. Līdz ar šī lēmuma pieņemšanu Korfu dzimta 16.gs.vidū sadalījās divos, turpmāk diezgan maz saistītos atzaros1.

     Baldones kūrvietas izveidotājs barons Korfs nācis no šī otrā atzara - Gerharda fon Korfa dzimtas atzara – Aizvīķu nama.

                                                  

 Gerhards fon Korfs bija laulāts ar Elizabeti fon Netelhorsti (von Nettelhorst)- Heinriha v. Netelhorsta un Margaretas von Olden –Bocum  dzim. von Grimberg meitu. Viņiem piedzima 7 bērni: Gerhards (1557 -1630), Elizabete (laulāta ar Johann Alex v.Hoicking), Klāra (laulāta ar Heinrich v.Rummel), Christopher (1565-1644), Margaretha (laulāta ar Heinrich baron v.Sacfeldt Holme), Anna (laulāta ar Johan v. Goes)  un Ernsts (laulāts ar Ursula v.Kurshel).

   Mūsu Baldones Korfa sencis Kristofers (Christopher) laulāts ar Doroteju (Dorothea v.Buchholtz) – Otto v. Buchholtz no Lexten un Paddern muižām un Margareth v.Rappe meitu. Viņiem bija 8 bērni (daži miruši mazgadīgi). Mūs interesē viņa dēls Magnuss (Zerrenden un Passexten muižu īpašnieks), kas bija laulāts ar Krustpils – Priekules zara mantinieka Nicolasa v.Korff un Gertrudes v.Rosen  meitu Annu v.Korff. Tādā veidā, kaut arī ne pa tiešo līniju, atkal savienojās viens sašķēlies zars. Ģimene bija kupla – 12 bērni. Viņu dēls Vilhelms (? – 1719), laulāts ar Sofiju Ursulu v.Rummel (Heinricha v.Rummel no Iwanden un N.N. v. Grothus meitu), bija nākamais mūsu Baldones Korfu sencis. Ģimenē piedzima 5 bērni: Friedrich (16 ?- 1756), Antons (miris mazotnē), Christoph (?), Ursula Benigna (laulāta ar Johann Ferdinand v.Meerscheidt gen. Hüllesten), Sofija Amālija (laulāta ar Gerhard v.Koskull). Vienīgais izdzīvojušais dēls – Fīrdrihs Kazimirs (Friedrich Casimir) laulāts ar Šarloti Sibillu v.Bīlovu (David v.Bülov un Charlotte Sybilla v. Kettler no Essern meitu).Viņiem ilgu laiku pieder Auces ( Amtautz), Padures (Paddern), Durbes (Durben), Jaunauces (Neu-Autz)  un  Dzirgas (Dsirgen) muižas. Ģimenē aug 4 bērni: 1) Frīdrihs Kazimirs (Fridrich Casimir 1713-1768), dzimis Stroķu muižā, kambarjunkurs, miris neprecējies, 2) Vilhelms Ernsts (Wilhelm Ernst 1714 -1793), 3) Sofija Juliana (laulāta ar Leo Ferdinandu v.Korff no Reņģes zara); 4) Gothards Heinrihs (Gotthard Heinrich ?-1796), laulāts ar Julianu Elisabeth Agness v.Korff geb ? no Pasiekstes muižas, piedzimst 2 dēli un meita.

   Leitnants Vilhelms Ernsts laulāts ar Ģertrūdi Elizabeti fon Mirbahu (Gerhard v.Mirbach un Elisabeth v. Heycking meitu, no Vārves). Piederēja/vai rentēja  Padures, Ošenieku, Zaņas, Dobeles, Baldones, Lēnes, Felshofas, Dzērves muižas.

Viņš ir mūsu Baldones brāļu Korfu tēvs. Ģimene bija kupla – 11 bērni:

  1) Juliāna Elizabete Frederīke (Juliann Elisabeth Fredericke) (1758 – 1830), kristīta Ēdoles baznīcā, laulāta 1776.gadā Kuldīgā ar Friederich Ernst Casimir v. Korff  (1737-1794) – viņš ir senča Vilhelma v.Korfa brāļa Christopher Ernst v.Korff  (majora no Pasiekstes muižas) dēla Magnuss Ernst v.Korff mazdēls. Visu mūžu nodzīvojusi Pasiekstes muižā.

  2)  Gerhards Heinrihs (Gerhard Heinrich) (Андрей Васильевич) (1759-1820), majors.

Dzimis Pasiekstes muižā, kristīts Venstpilī. Laulāts 2 reizes.

     Pirmā sieva – Agnese Sofija Šarlote v. Deršau (Agness Sophia Charlotte v.Derschau) 1764-1792, (Casimir

                            Ernst v.Derschau un Sophia Julianna v.Korff no Pasiekstes, meita).

     Otrā sieva – Karolīne fon der Osten-Zaken,(Caroline) 1775-1803,(Adam Friederics v.d.Osten-Sacken un Louise Gottlieb v. Klopman meita);

  3) Šarlote Eleonora (Cherlotte Eleonora) (1760 -1852),dzimusi Pasiekstes muižā, kristīta Venstpilī, laulāta 1784.gadā Kuldīgā ar Magnusu Frīdrihu fon Firksu (1759-1832) no Nogales, (Magnuss Ernst v.Fircks un Dorothea Juliana v.Korff no Trecken zara dēls);

  4) baldonietis Frīdrihs Gothards (Friedrich Gotthard) (Фёдор Васильевич), (1761-1830), dzimis Pasiekstes muiž, kristīts Venstpilī. Lēnas (Lehnen), Baldones muiža, Brunavišķu (Brunowiszek), Klāņu (Klahnen), Skurstenmuižas (Schorstad) īpašnieks/ vai nomnieks, laulāts ar Barbaru Valteri (Barbara Walther) (1771- 1845) Abi apglabāti Baldonē Korfu kapos.

5) Doroteja Luīze Benigna (Dorothea Louisa Benigna (1762-1834), dzimusi Pasiekstes muižā, kristīta Venstpilī laulāta ar (Christian Tryzna);

6) Hermanis Ēvalds (Hermann Ewald (1763 -1840),dzimis  Pasiekstes muižā, kristīts Venstpilī, neprecējis, asesors Ventspilī;

7) Agnese Wilhelmine (1766 -1795), dzimusi Pasiekstes muižā, kristīta Venstpilī neprecējusies;

8) Ēvalds Verners (Ewald Weener) (1765 -1811),dzimis Pasiekstes muižā, kristīts Venstpilī, neprecējies, Kurzemes mežu meistars;

9) Margarethe Catherine (1767 -?) – dzimusi Pasiekstes muižā, kristīts Venstpilī, mirusi mazotnē

10) Ernsts ( 1769-1845), dzimis Pasiekstes muižā, kristīts Venstpilī. Laukmuižas (Feldhof), Ģeru (Gerren), Dzērves (Dserven), un Elkuzemes (Alt-Elkeseen) muižu īpašnieks/nomnieks. Laulāts ar 2 reizes.

   Pirmā sieva: Anete Benigna grāfiene fon Ketler no Ezeres muižas (Essern), 1779 -1821,

   Otrā sieva: Gotlībe Berta fon Zasa (Gottlieb Bertha v.Sass), 1776-1842.

Viņam bija 4 bērni: 1) Ernst Albrecht (1807-1838), neprecējies;

                              2) Pauline Charlotte (1811-1837), laulāta ar Friederich Ernst v.Kleist no Leegen zara.

                                 Viņu laulībā Tukumā dzimuši 6 bērni: 1) Woldemar Ernst Friederich v.Kleist 1829-1832,

                                      2) Georg Peter Karl v.Kleist 1831 -1834, 3) Heinrich Gustav baron v.Kleist 1834-

                                        1887, 4) Paul baron v.Kleist 1836-1877, majors, 5) Emma, 1838-1842, 6)Ida Therese

                                        1844-1920, laulāta ar Nikolauss Karl Dietrich baron. von Grotthus.

                              3) Mathilde Charlotte Ida (1814 - ?), nav ziņu;

                              4) Gustav Johann Constantin (1817 -?), dzīvoja Maskavā, miris Elkuzemes muižā.

              Ernst von Korff  zars apraujas bez Korfu uzvārda nesējiem.

 11) Gertruda Elisabethe Juliana (1773 -?) –, dzimusi Pasiekstes muižā, kristīta Venstpilī mirusi mazotnē.

 

       Atgriežamies pie mūsu Baldones brāļiem Korfiem. Abi dzimuši Kurzemē, Ventspils pusē  - Pasiekstes muižā. 

   Pasiekste (Passeexten) – privātmuiža Ventspils draudzē. Tās iedzīvotāji piederēja pie Ventspils evanģēliski luteriskās draudzes. Pasiekste ar nosaukumu Passeyxten rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 1355. gadā, kad tās novadā piešķirts lēnis Heinriham Goisterenam (Goysteren). 1543. gadā muiža ar 3 zemnieku saimniecībām un 8 arkliem zemes tika izlēņota Heinriham Noldem, bet kopš 16. gs. beigām īpašnieki vairākas reizes mainījās. 1653. gadā Pasieksti ieguva Magnuss Korfs (Korff), 18. gs. pirmajā pusē tā piederēja Brukeniem-Fokiem (Brucken gen. Fock) un Torkiem (Torck), gadsimta otrajā pusē – vēlreiz Korfiem, bet 19. gs. īpašnieki atkal vairākkārt mainījās.

            1748. gadā muižai piederēja ap 11 zemnieku saimniecību, no kuram viena bija  tukša. Tolaik Pasiekstē bija vējdzirnavas ar diviem gaņģiem, kuru būve izmaksājusi 1000 alberta dālderus un kuru apkalpošanai nodarbināti divi strādnieki. Taču vēja un apmeklētāju trūkuma dēļ tās netika pastāvīgi darbinātas, tādēļ muižas īpašniekam bija nodoms dzirnavas pārdot.1797.gadā, kad nepilnus divus gadus pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai veica iedzīvotāju revīziju, Pasiekstē līdztekus muižas centram reģistrēja 7 zemnieku saimniecības un krogu, taču ne dzirnavas, ne dzirnavnieki vairs nebija pieminēti.Starp muižas ļaudīm reģistrēti arī mājskolotājs Johans Gotfrīds Langvalds, vācu skrodera ģimene un vairāki dzimtļaudis – vagars, pavārs, kučieris un daži citi muižas kalpotāji. Kopumā revīzijas sarakstā ierakstīti 108 iedzīvotāji – 52 vīrieši un 56 sievietes, no kuriem 26 bija brīvi cilvēki (12 vīrieši, 14 sievietes) un 82 – dzimtļaudis (40 vīrieši, 42 sievietes). Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 29,82 gadi, bet pieaugušo vidējais vecums – 43,09 gadi.

  Viņu vecvectēvam Vilhelmam fon Korfam kopš 1702.g. piederēja Padures muiža. Pēc viņa par īpašnieku kļūst viņa dēls, kapteinis, Durbes hauptmanis Frīdrihs Kazimirs. Viņš savā testamentā nodeva Paduri kā ģimenes  muižu un nedalāmu  mantojumu vecākajam dēlam, kambarjunkuram Frīdriham Kazimiram (1713.-1768.), kurš nomira neprecējies, tādēļ īpašums pārgāja otra brāļa Vilhelma Ernesta (1714.-1793.) rokās, kurš to atstāja savam dēlam Gerhardam Heinriham (1759.-1820.). Viņš muižu kā mantojuma ķīlu no 1799.-1808.gadam nodeva Georgam fon Šrēderam. Šajā sakarā ir interesants fakts par abu kungu tiesāšanos un sūdzības rakstīšanu Krievijas impērijas Senātam, ar lūgumu izšķirt strīdu par muižas ieķīlāšanu, kas beidzās ar Senāta dekrētu un muižas pārdošanu izsolē.

   Dzimtas locekļiem Kurzemē piederošās muižas bija nelielas. Iespējams, tādēļ Kurzemes hercogistē nespēja iegūt nedz turību, nedz ievērību, un praktiski visi dzimtas vīrieši centās iegūt atalgojumu un slavu, dienot  Krievijas impērijas armijā. Saglabājies ieraksts, ka 1795.gadā Rēveles kājinieku pulkā par premjermajoru (pulkveža palīgs) dien Korfs Fjodors Vasiļjevičs, 36 gadus vecs, (Корф Федор Васильевич), gluži kā viņa tēvs, kas bija leitnants. Viņa brālis Gerhards Heinrihs fon Korfs ir majors.

    Jau šajā laikā brāļi Korfi iesaistās politiskajā dzīvē un 1795.gada 18.marta Kurzemes-Zemgales hercogistes bruņniecības un zemstes manifestu par attiekšanos no Polijas varas, paraksta arī deputāts no Ventspils Gerhards Heinrihs Korfs (Гергард Гейнрих Корф, Депутат Виндавский). Šajā laikā viņš joprojām uzturas dzimtai piederošajā Pasiekstes muižā (no 18. gs. 90. gadiem tā pieder viņa māsai atraitnei Julianai Elizabetei fon Korfai, kas tur dzīvo kopā ar diviem dēliem un meitu).

   Te Ventspils pusē Frīdrihs Gothards fon Korfs satiek savu mūža mīlestību –17 gadus veco Ventspils birģera  Kay Diedrich Walther un Margaretha Seel meitu Barbaru Valteri un 1788.gadā Ventspilī tiek svinētas kāzas. Jaunais pāris pārceļas uz dzīvi Lēnu (Lehnen) muižā Skrundas pusē.

  Brālis Gerhards Heinrihs ir precējies pāris gadu agrāk 1784.gadā ar savu otrās pakāpes māsīcu Agnesi Sofiju Šarloti fon Deršau (tantes Sofijas Julianas von Korff meitas Sofijas Julianas II von Deršau meitu), kas mirst 28 gadu vecumā. Pēc pieciem gadiem viņš apprecas otrreiz ar Karolīni fon der Osten- Zakenu un no Pasiekstes pārceļas uz Dobeles muižu. Abu ģimenes ir nodibinātas, un ir pienācis laiks galvenajam dzīves uzdevumam – atstāt savu vārdu Korfu dzimtas vēsturē.

 

Informācija tiks papildināta.

 

 

Baldones baroni fon Korfi un viņu ieguldījums Baldones kūrvietas attīstībā

Ja Baldones kūrvietas izveidē liela nozīme bija Fridriham Georgam fon Līvenam (skatīt rakstu zemāk), kurš uzbūvēja pirmo vannu māju un sēravota paviljonu, tad vēlākajā laikā, no 19. gadsimta sākuma līdz pat 1. pasaules karam, Baldones kūrvieta bija saistīta ar ievērojamo baronu fon Korfu (von Korff) dzimtu.

Fon Korfu dzimtas pārstāvji saņēma nomā Baldones muižu, gluži tāpat kā iepriekšējie saimnieki slēdzot līgumu par kroņa (valsts) muižas nomāšanu uz noteiktu laiku. Tomēr fon Korfu, kuriem arī citviet Latvijas teritorijā piedērēja vērtīgi īpašumi, intereses galvenokārt saistījās ar Baldones sēravotu, kura apkārtnē pēc Krievijas imperatora Pāvila I 1797. gada 25. septembra pavēles jau tika veikti nelieli labiekārtošanas darbi, uzbūvēta aptieka, vannu māja, un uz kuru jau brauca ārstēties slimnieki. Pats barons Andrejs fon Korfs (vācu valodā Gerhards Heinrihs) slimojis ar locītavu reimatismu, ko palīdzēja izārstēt tieši Baldones dziednieciskais minerālūdens. Tādēļ Andrejs un viņa brālis Fjodors (vācu valodā Frīdrihs Gothards) 19. gadsimta sākumā rakstīja impērijas vadībai lūgumus saņemt atļaujas un atbalstu kūrvietas attīstības veicināšanas darbiem. Laika gaitā fon Korfi Baldonē uzcēla sev dzīvojamās mājas, vasarnīcu "Villa Korff", kā arī krogu (tagadējā Rīgas iela 83).

Villa Korff - barona fon Korfa vasarnīca parkā pie Baldones sēravota, tagadējā Krasta iela 4. Ēka ir daļēji saglabājusies.

Korfa vasarnīca "Villa Korff" mūsdienās.

Fon Korfu laikā tika palielināts kūrvietas ēku skaits, uzcelta lielāka vannu māja un izgatavots lielāks skaits vannu, kuras slimnieki izmantoja peldēm. Šajā laikā tika atklāts arī Baldones purva dūņu ārstnieciskais spēks un tās sāka izmantot procedūrās. Tika uzbūvētas arī ēkas atpūtai un izklaidēm, kā arī labiekārtots parks. Vēlāk uzbūvēta arī pirmā Kūrmāja. Kūrorta labiekārtošanu baroni fon Korfi veica par saviem līdzekļiem, nesaņemot praktiski nekādu atbalstu no kroņa, jo tika norādīts, ka baroni šos darbus veic sava personīgā labuma dēļ, ne kroņa interesēs. 

Baldones fon Korfi arī turpmākajās paaudzēs uzņēmās gādību par kūrortu, tomēr, kad 1838. gadā tika atklāts Ķemeru kūrorts, Baldones kūrvieta panīka un arī labiekārtošanas darbi apsīka. Vien 19. gadsimta beigās Baldones kūrvieta atsāka plaukt un pieauga tās apmeklētāju skaits. Pēc Pirmā pasaules kara un Agrārās reformas Baldones kūrvieta un visi ar to saistītie īpašumi tika nacionalizēti. Lai gan fon Korfu dzimtas mantinieki mēģināja uz atsevišķiem īpašumiem pretendēt, tas viņiem tika atteikts, jo arī Krievijas impērijas laikā dzimta teritoriju sēravota apmkārtnē tikai nomāja, un arī viņu uzceltie īpašumi piederēja valstij.

Daži fon Korfu ģimenes locekļi, kuri dzīvojuši Baldonē, šeit tika arī apglabāti. Fon Korfu ģimenes kapi atradās Baldones kūrvietas parkā. Tomēr 1960. gadu sākumā kapi tika izpostīti un to precīza atrašanās vieta vairs nav zināma, bet tie atradušies netālu no sanatorijas ēdnīcas un Ciršu ielas. Latvijas Republikas laikā baronu fon Korfu kapi bija arī tūrisma objekts un tika atzīmēti tūristiem paredzētos bukletos.

Baldones sēravotu direkcijas buklets, 1936. gads.

Baldones baronu fon Korfu kapi ap 1900. gadu. Fotogrāfijas autors Oskars Emils Šmits, Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Vēstures departamenta Fotonegatīvu kolekcija, Negatīva Nr. 37288. 

Izpostītie Baldones baronu fon Korfu kapi 1961. gadā. Fotogrāfijas autors Arvids Gusars, Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Vēstures departamenta Fotonegatīvu kolekcija, Negatīva Nr. 58292/1.

 

Baronu fon Korfu dzimtas ieguldījums Baldones kūrvietas un arī Baldones miesta attīstībā vēl nav pilnībā apzināts, tāpat arī šīs ievērojamās ģimenes locekļu dzīves gaitas. Tomēr interese par ievērojamo ģimeni un viņu dzīvesgājumu arvien pieaug un atklājas arvien jauni fakti.

 

Informāciju sagatavoja:

Baldones muzeja vadītāja

Elīna Rasnace

elina.rasnace@baldone.lv; 67932670

 

 

 

Fridrihs Georgs fon Līvens – Baldones kūrorta pirmais veidotājs

Gadā, kad atzīmējam Baldones kūrorta 220 gadadienu, jāpiemin tam nozīmīga persona, pirmais kūrorta veidotājs – Fridrihs Georgs fon Līvens (Friedrich Georg von Lieven) , kuram nākamajā gadā apritēs 270. gadskārta.

Kas gan bija šis kungs, par kura darbību mums ir palikušas rakstiskas liecības un materiāls mantojums – Mercedarbes (Merzendorf) muiža,  bet no viņa paša – tikai padzisis akmens profils uz senas piemiņas vāzes un pīšļi Daugavas dzelmē?

F. G. fon Līvena sejas profils.

Fridrihs Georgs fon Līvens dzimis 1748. gada 6. jūlijā senajā un sazarotajā Līvenu dzimtā. Viņa tēvs, Matias Eberhards (Matthias Eberhard) 1750 gadā pie Daugavas (Duna) nopirka Līves, (Jaunlīves) (Dunhof)  muižu, tagadējās Daugmales teritorijā, kā arī, pēc atvaļināšanās no militārā dienesta Krievijā, sāka saimniekot netālu esošajā Baldones (Baldohn) kroņa muižā, kura bija iegūta ķīlas īpašumā.

1766. gadā Fridrihs Georgs uzsāka 3 gadu studijas Leipcigas universitātē, kur iepazinies ar vācu zemju slavenību, dzejnieku J.V. fon Gēti. Pēc tēva nāves saņēmis mantojumā Līves muižu, viņš palielināja īpašumus, 1786. gada 11. augustā no Kurzemes hercoga Pētera nopērkot kaimiņos esošo Mercendarbes (Merzendorf) muižu, kā arī turpināja nomāt Baldones muižu. Izglītotais Fridrihs Georgs aktīvi piedalījās vietējā pašpārvaldē, 1790. gadu beigās viņš divus gadus kalpoja pat kā Bauskas apriņķa pirmais Kreismarschall  Tāpat viņš bija Mežotnes pils īpašnieces, grāfienes, vēlākās firstienes, Šarlotes fon Līvenas (Charlotte von Lieven)  pilnvarotais pārstāvis Kurzemē, kurš pārraudzīja Mežotnes pils (1797-1802) būvniecību.  Pati Šarlote bija atraitne ar pieciem bērniem, ļoti cienījama un ļoti aizņemta Katrīnas II un Pāvila I galmā – viņa bija Katrīnas II  mazbērnu audzinātāja.

1795. gadā Kurzemes hercogiste iekļāvās Krievijas impērijas sastāvā un nekavējoties tika pieņemts lēmums dibināt Baldones kūrortu, jo sērūdens dziedinošās spējas bija zināmas jau izsenis. Aktīvais Fridrihs Georgs, Baldones muižas nomnieks, kā teritorijā atradās slavenais sēravots, ķērās pie tā labiekārtošanas un izbūvēja jumtu, kas iemūžināts J. Broces zīmējumā (1795).

Baldones kūrvieta. J. Broces zīmējums.

Diemžēl sakarā ar Katrīnas II nāvi tajā pat 1795. gadā, aktīva kūrorta izveide pierima, bet atjaunojās pēc 1797. gada 25. septembra, kad Pāvils I parakstīja pavēli par kūrorta dibināšanu. Jau iepriekšējā, 1796. gadā, bija sastādītas tāmes, plāni, medicīniskā un apkalpojošā personāla štatu saraksti,  tomēr aktīva darbība nenotika un sēravots bija atstāts, kā rakstīts senā ziņojumā - ”privātā pieskatīšanā Baldones muižas nomniekam fon Līvenam, kurš to ir apbūvējis saglabāšanai”. Tāpat viņš bija piekritis zemniekus, kas dzīvoja teritorijā, kur bija paredzēts izbūvēt kūrorta ēkas, pārvietot uz savas personīgās – Mercendarbes muižas zemēm, bet pretī par to prasot atlaidi Baldones muižas nomas maksai. To, ka viņam bija labi sakari un lieli plāni apliecina ģenerālgubernatora Pālena rakstītais - „…(fon Līvens) vienmēr izrādīja lielu uzticību Krievijas interesēm pēdējos landtāgos, centīgi pūlējās, lai panāktu vienprātību (par pievienošanos Krievijai), tāpēc tiek uzskatīts par cienīgu, lai pagarinātu viņam izrentētās Baldones muižas nomas termiņu, pēc pašreizējā kontrakta izbeigšanās, vēl uz 12 gadiem”.

1800. gada 4. janvārī  Fridrihs Georgs mira nepilnu 52 gadu vecumā un tika apglabāts līdzās vecākiem kapelā Līves muižas parkā. Viņa vecākais dēls, Karls Georgs (Carl Georg), 1803. gadā atveda no Vācijas un uzstādīja kapenēs  tēlnieka J.G. Šadova (Schadow) veidotu vāzi tēva piemiņai. Mūsdienās Jaunlīves muižu sedz Rīgas HES uzpludinātā Daugava, bet vāze ir pārvesta un apskatāma Doles salā – Daugavas muzeja parkā.

   Kartē ar raustīto līniju iezīmēta Rīgas HES appludinātā teritorija.

 Vāze ar F.G. fon Līvena sejas profilu, atrodas Daugavas muižas parkā.

Joprojām apskatāms un lietojams ir cits Fridriha Georga atstātais mantojums – Mercendarbes muiža Baldones novadā, kuru viņš pārbūvēja 1789. gadā, pāris gadus pēc iegādes, un kuras ārdurvju vērtnes tagad ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Mercendarbes muižas ārdurvis.

Pēc Fridriha Georga nāves Baldones muiža ar topošo kūrortu tika nodota nomā  Bauskas apriņķa bijušajam  civilajam gubernatoram Arseničam, bet 1805. gadā - apakšnomā brāļiem fon Korfiem, ar kuru vārdu arī saistās kūrorta tālākā izaugsme.

Mercendarbes muiža

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Ulmane

Baldones tūrisma attīstības biedrība