A+ A

Ceriņu parks un sēravots

Jau izsenis Baldone ir bijusi slavena ar saviem dabas dziednieciskajiem resursiem – ārstnieciskajām dūņām un minerālūdens avotiem, jo  sērūdens dziednieciskās īpašības nodrošināja Baldones uzplaukumu un atpazīstamību gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un dziednieciskie dabas resursi joprojām atrodas  Baldonē.

Ceriņu parks

Nostāsti liecina, ka parks bijis iemīļota satikšanās vieta kūrvietas iedzīvotāju vidū. Gadsimtiem ritot dzīve te mutuļojusi, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados parkā bijis pat avīžu un saldumu kiosks. 1984.gadā par godu sēravotam uzstādīja piemiņas akmeni ar tajā iekaltu tekstu “Baldones sēravots izmantos ārstniecībā no 1186.gada”,  savukārt nosaukumu Ceriņu parks, parks iegūst 1985.gadā. Paviljonā “Ķirzaciņa” atrodas sēravota ieguves vieta, no kura padeve ir nodrošināta strūklaku skulptūrām  “Māra” un “Vāverīte”.

Paviljons “Ķirzaciņa”

19. gadsimta beigās sēravota tvertnes vietā tika izbūvēta jauna sēravota tvertne “Muciņa’’ ar slēgtu koka lapeni virs tās. No tvertnes nostiprinājuma sienas bija caurule, kas novadīja sērūdeni vispārīgai lietošanai skulptūrā “Muciņa”. Vēlāk virs “Muciņas” uzstādīja skulptūru “Ķirzaciņa”. 20.gadsimta 30. gados virs sēravota tika uzcelts jauns paviljons un  turpmāk sērūdens padevi nodrošināja no 10. urbuma. 1955. gadā, pārkārtojot  strūklakas “Muciņa’’ ūdens padevi, sērūdens izplūda no Ķirzaciņas mutes. Skulptūru “Ķirzaciņa” nozaga 1994. gadā un līdz 2017.gadam sērūdens paviljonā tek no caurules.  2017. gadā ir uzsākta Paviljona atjaunošana un sērūdens strūklakas “Ķirzaciņa’’ prototipa izveide un uzstādīšana, tādējādi noslēdzot parka strūklaku atjaunošanas darbus.

Strūklaka - skulptūra “Māra”

Vēsturiski Ceriņu parkā, līdzās sēravota ieguves vietai ”Ķirzaciņa”, bijusi arī sēravota ūdens ņemšanas vieta “Māra”, kas attēlo dziednieciskā ūdens aizbildni Svēto Māru. Skulptūru atklāja pirms Otrā pasaules kara, 1940.gadā  un to veidoja tēlnieks Voldemārs Jākobsons. Teika vēsta, ka reiz kāda skaista, bet akla meitene Māra, mazgājoties ar sēravota ūdeni, atguvusi redzi. Skulptūra 1970.gadā tika nozagta un atrasta, tomēr 1996.gadā tā tika sabojāta. 2015. gadā tiek izveidots skulptūras “Māra” prototips, ko veidojis tēlnieks Valtis Barkāns no Iecavas novadā atrasta akmens.

Strūklaka – skulptūra “Vāverīte”

Sērūdens strūklakas skulptūra “Vāverīte” parkā uzstādīta 1937.gadā, ko pēc Latvijas brīvvalsts Kūrortu pārvaldes pasūtījuma veidojis tēlnieks Voldemārs Jēkabsons.  Skulptūra ir vāveres figūrā ar čiekuru ķepās, kas ir arī Baldones novada ģerboņa simbolika. Skulptūra “Vāverīte”, tā pat kā parējās skulptūras arī tiek nozagta. 26 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 2017.gadā skulptūra tiek izveidota un uzstādīta parkā no jauna. Tā ir mazliet lielāka par veco, jo simbolizē Baldones novada izaugsmi un attīstību. Jaunās skulptūras autors ir tēlnieks Tālivaldis Muzikants, Baldones mākslas skolas direktors.

Baldones veselības sēravots un tā dziednieciskās īpašības

Baldones sēravoti plūst cauri vietām, kur saskaras ar kūdru un ģipsi saturošiem iežiem, tie ir bagāti ar sērūdeņradi un ogļskābi. To sākums meklējams tajos pašos ģipša slāņos, kuros sākas Ķemeru pazīstamie avoti. Avota ūdens ir bezkrāsains, dzidrs, ar rūgtenu piegaršu un stipru, olām raksturīgu smaržu. Baldonē, iedzīvotājiem pieejamākā Baldones sēravota iegūšanas vieta atrodas Ceriņu parkā.

Sērūdenim piemīt virkne dziedniecisko īpašību. Sērūdens vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu. Iekšķīgi sērūdeņus lieto gremošanas un vielmaiņas slimību, nervu sistēmas un sirds-asinsvadu slimību, ādas un ginekoloģisko slimību ārstēšanai. Inhalāciju veidā sērūdeņus izmanto elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Sērūdeņus plaši izmanto peldēm, dzeršanai, skalošanai, inhalācijām un ārstnieciskās fizkultūras nodarbībām baseinā. Baldones sēravots ir iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Vēsturiski sērūdeni izmantoja tautas dziednieki

Sēravota brīnumainās spējas dziedēt slimības uz Baldoni gadsimtu gaitā atvedušas tūkstošiem atpūtnieku un sirgstošo. Radās nostāsti par ūdens dziednieciskajām īpašībām, ka skalojot ar avota ūdeni acis var uzlabot redzi. Cilvēki pateicībā avotā meta ziedojumus – rotas lietas, naudu. Līdz 15.gs. rakstītu ziņu par sērūdeņu izmantošanu nav, ir saglabājušies vien nostāsti, ka sēravotu izmantoja tautas dziednieki. Tā lietošana bija saistīta ar ticību pārdabiskajiem spēkiem. Līdz ar 15.gs. parādās pirmās rakstītās liecības, šajā laikā sēravotu  izmanto Livonijas ordeņa mestri ar saviem pavadoņiem,  dēvējot to par “Jaunības avotu”.

Pie avota 1797. gadā, kad tika dibināts Baldones kūrorts virs sēravota tika uzstādīts nostiprinājums ar jumtu, virs kura piestiprināja uzrakstu 3 valodās: vācu, latīņu un krievu. “HEILUNG DEM KRANKEN, FREUDE DEM GESUNDEN. AEGROTIS SALUTI, SANIS LAETITIAE. БОЛЬНОМУ ИСЦЕЛЕНИЕ, ЗДОРОВОМУ УВЕСЕЛЕНИЕ.” Latviešu valodā uzraksta nebija.

Tulkojumā uzraksts nozīmēja: “SLIMNIEKAM  – IZVESEĻOŠANOS, VESALAM – PRIEKU.”

 

Baldonietis rakstnieks Pēteris Aigars, īstajā vārdā Herberts Tērmanis, 1904–1971, pieminējis sēravotu arī dzejā:

Atbrauciet, draugi, un nebūs jums aloties,

Tumšākā pusnakts jums vērsies kā diena.

Tamdēļ, lai slavējam Baldones ieleju,

Avots, kur smaržo kā dižciltīgs āzis.

Dāmas un kungi, jūs gaidīdams pieleju

Atkal ar sēraino ūdeni glāzes.

Parka apmeklētāji laipni aicināti nogaršot dziedniecisko sērūdeni!

Atrašanās vieta:

Ceriņu parks, Rīgas iela 54, Baldone
LAT: 56.7421, LON: 24.4039