A+ A

Baldones observatorija

Jo vairāk uzzinām par Visumu, jo vairāk atklājas neizzināmais.
Mēs arvien vairāk saskatām lietu būtības noslēpumus.
Mēs vēl zinām tik maz....

                                                  /Alberts Einšteins/

Baldonē, Riekstukalnā, meža ielokā, kur novērojumiem netraucē ne pilsētu spožā gaisma, ne troksnis, atrodas vienīgā profesionālā observatorija Latvijā - Latvijas Universitātes astrofizikas observatorija. Tajā atrodas Šmita sistēmas teleskops, kas ir unikāls liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. Ar teleskopu novēro zvaigznes un Zemei bīstamos objektus - komētas un asteroīdus. 

Nakts burvība

Jau izsenis cilvēkus ir aizrāvis viss nezināmais. Naktī, veroties debesīs varam redzēt neskaitāmas zvaigznes, citi itin labi spēj saskatīt zvaigznājus, citi prot lasot zvaigznes paredzēt cilvēka likteni.

Agrāk zvaigznes tika lietotas reliģijā, debess navigācijā un orientēšanā. Astronomi sagrupēja zvaigznes zvaigznājos un lietoja tos, lai izsekotu planētu kustību. Saules kustība attiecībā pret pārējām zvaigznēm tika izmantota, lai izveidotu kalendāru, kurš tiktu lietots, lai regulētu zemkopību. Gregoriāņu kalendārs, kurš tika lietots gandrīz visā pasaulē, ir saules kalendārs, kurš balstīts uz Zemes rotēšanas ass leņķi ar relatīvi vistuvāko zvaigzni Sauli.

Kas tad īsti ir zvaigznes? Zvaigznes ir debess ķermeņi, kas izstaro gaismu un siltumu. Mums tuvākā zvaigzne ir Saule. Apkārt Saulei riņķo planētas. Katra no tām ir savādāka. Dzīvība ir tikai uz Zemes. Zeme ir trešā planēta no Saules. Apkārt Zemei riņķo Zemes pavadonis - Mēness. Planētas un to pavadoņi paši nespīd. Tie ir spoži, jo atstaro Saules gaismu.

Asteroīdi ir Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām. Komētas ir "asteszvaigznes", kas tāpat kā citi Saules sistēmas ķermeņi riņķo ap Sauli. Komētu orbītas ir ļoti izstieptas un tās mainās planētu gravitācijas ietekmē. Komētu veido kodols, kas sastāv no irdena ledus ar putekļu un sasalušu gāzu piejaukumiem. Saules tuvumā kodola viela sāk iztvaikot un izveidojas liels gāzes un putekļu apvalks - koma un gara aste.

Baldones observatorijas vēsture

1946. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk tekstā Latvijas PSR) Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūtā izveidota Astronomijas sekcija, vēlāk – Astronomijas sektors Fizikas institūtā.  1957. gadā astronomu izvēlētā vietā, pie Baldones Riekstukalna tiek uzcelta pirmā laboratorijas ēka. 1958. gadā Astronomijas sektors atdalās no Fizikas institūta un uzsāk patstāvīgu darbību kā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (turpmāk tekstā ZA) Astrofizikas laboratorija. 1964. gadā no Vācijas Demokrātiskās Republikas, (uzņēmuma „Carl Zeiss Jena”), Astrofizikas laboratorijā tiek piegādāts Šmita sistēmas teleskops. 1967. gadā pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ZA Prezidija akcepta 1965.gadā Astrofizikas laboratorija pārveidota par Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatoriju.

1997. gadā sakarā ar zinātnes reformu Latvijā ZA Radioastrofizikas observatorija tiek iekļauta Latvijas Universitātē un kopā ar Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā LU) Astronomisko observatoriju izveido patstāvīgu LU institūtu – Astronomijas institūtu. Observatorija ir pamatstruktūra LU Astronomijas institūtā, tās oficiālais nosaukums - LU Astrofizikas observatoriju Baldonē.

Observatorijas vadītājs ir Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors un pētnieks – Dr. phys. Ilgmārs Eglītis, kas observatorijā strādā no 1974. gada.

Sasniegumi astrofizikā

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu, piemēram, zvaigžņu, galaktiku, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

LU Astrofizikas observatorija Baldonē ar kodu 069 IAU (International Astronomical Union, tulkojumā - Starptautiskā astronomijas savienība) observatoriju sarakstā ir valsts nozīmes zinātnes objekts un Latvijā vienīgā profesionālo optisko astronomisko novērojumu bāze. Ar Observatorijas galveno astronomisko instrumentu – Šmita sistēmas teleskopu vairāk kā 40 gadu darbības iegūts vairāk nekā 25000 astrouzņēmumu, un observatorijas pētnieki ir atklājuši vairāk kā 40 asteroīdus. 2011. gadā 274084 atklātais asteroīds tiek nosaukts Baldones vārdā. Asteroīds 274084 Baldone ir pirmā mazā planēta, kas atklāta tieši Latvijā, bet 15. mazā planēta, kuras nosaukums saistās ar Latviju.

 

Ekskursijas, eksperimenti un meistarklases

 

Planetārijs - skaiti zvaigznes, neskaiti laiku!

Baldones observatorija piedāvā aizraujošas ekskursijas gida pavadījumā individuālām grupām, jaunlaulātajiem, skolēniem un kolektīviem. Te ir iespējams aizceļot kosmosa tālēs, palūkoties uz Saules sistēmas planētām tuvplānā, izzināt naksnīgā Visuma noslēpumus un vērot teleskopu tā paviljona kupolu kustībā.

Ekskursijas notiek neatkarīgi no laikapstākļiem un arī diennakts gaišajā laikā. Tas iespējams, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un pieslēgumus, lai iegūtu reālu debess attēlu uz paviljona kupola ar 10 000 reižu lielu palielinājumu, kādu nav iespējams iegūt nevienā Zemes teleskopā.

 “Zaļie brīnumi”

Aizraujoši fizikas un ķīmijas eksperimenti. Programmā - spilgti ķīmijas un fizikas eksperimenti: ķīmijas salūts, putu vulkāni, krāsaini šķīdumi un liesmas u.c.

Gan mazie, gan lielie uzzinās daudz ko jaunu un atraktīvā veidā iepazīsies ar fizikas un ķīmijas pasauli. Viss vienkāršais ir ģeniāls!

Kosmiskās ziepes

Kosmisko ziepju vārīšanas meistarklases. Ģimenes, skolēnu grupas vai darba kolektīvi jautrā un radošā gaisotnē izveidos īpašas, neparastas ziepes, kas slēps sevī gabaliņu no kosmosa.

Kontaktinformācija:

Riekstukalns, Baldones novads,
LV - 2125
Ekskuriju pieteikumu kontakti:
Katras ekskursijas  ilgums ir  1 stunda.
Ekskursijas jāpiesaka iepriekš zvanot.
+ 371 29 266 797 (Vija)
+ 371 28 763 738 (Ilgmārs)
vija.eglite@inbox.lv
ilgmars@latnet.lv

www.baldonesobservatorija.lu.lv
LAT: 56.7734, LON:24.4041