A+ A

Vēsture un simbolika

Baldones novads atrodas Latvijas centrālajā daļā Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Rīgas rajona dienvidu malā. Vēsturiski Baldone atradusies Zemgalē (senajā Upmales novadā, ar centru – Mežotnē), kopš 1923.gada, kad Baldones pagastu iekļauj Rīgas apriņķī – Vidzemē.

Dienvidos pašvaldība robežojas ar Bauskas rajona Iecavas novadu un Vecumnieku pagastu, rietumos –  ar Rīgas rajona Olaines pagastu; Rīgas virzienā atrodas Rīgas rajona Ķekavas pagasts; ziemeļos – Rīgas rajona Daugmales pagasts un rietumos – Ogres rajona Ķeguma novads.

Novada platība ir 179,1km², no tiem 9,5km² aizņem Baldones pilsēta.

Iedzīvotāju skaits 5694 (uz 01.07.2015.).

Baldone ir izteikti latviska Pierīgas pašvaldība. Latvieši - 81,4% no visiem iedzīvotājiem, krievi - 12,5%, baltkrievi - 3,5%, poļi - 1,9%.

Apdzīvotas vietas: Avoti, Mercendarbe, Mežvidi, Pulkarne, Riekstukalns, Rozītes, Sarma, Stūri, Vārpas, Kažoki .

Administratīvais centrs - Baldones pilsēta, atrodas - 33 km no Rīgas pa Skaistkalnes ceļu, no Jelgavas – 60 km, no Iecavas – 21 km, no Ķekavas – 16 km, no Ķeguma – 25 km, no Skaistkalnes – 48 km, no Daugmales – 13 km. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta pašvaldībā, atrodas teritorijas centrā un saplūst ar Avotu ciemu. Pārējās apdzīvotās vietas – Mercendarbes un Vārpu ciemi ir nelieli. Daugavas un Ķeguma virzienā pārsvarā ir vienlaidus meža masīvi.

Meža teritorijas Baldonē aizņem 48% (11 107,1 ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 47% (8430 ha).

Baldoni ieskauj morēnu pauguri (ko baldonieši sauc par kalniem), un to skaits ir ap 80. Augstākie no tiem: Riekstukalns – 85m vjl., Morisona kalns - 82m vjl., Bēču kalns – 64m vjl., Ezītes kalns - 60m vjl., Vilšķērstu – 60m vjl., Vanagkalns – 46m vjl., Lapteinas kalns – 45m vjl.

Cauri Baldones novadam tek Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze (Bērzene).Novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm - Milupīte, Kausupe, Sūnupīte, Režupīte, Laurupīte, Plasa, Zites strauts, Melnais strauts u.c.

Meža ainavā gleznaini iekļaujas Lilijas ezers un Lejas ezers pie Riekstukalna un Kausezeri netālu no Baldones – Tomes ceļa. Visi Baldones ezeri ir meža ezeri, dūņaini un dziļi.

Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā, un Pladu purva ārstnieciskās dūņas. Lauku teritorija ir bagāta purviem – Dūņu purvs, Zāļu purvs, Mežmaļu-Bajāru purvs. Ceplīšu purvā ir 7m biezs sapropeļa kūdras slānis.

Īpaši aizsargājamās dabas vērtības – 13 dižkoki un 4 dendroloģiskie stādījumi - Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones "Rozītēs", Baldones Baltās pils parks, Baldones sanatorijas parks, Mercendarbes liepu aleja.

Baldonei raksturīgi „karsta procesi”, jo ģeoloģiski novads atrodas Viduslatvijas līdzenumā, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no ģipsi saturošiem dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeņiem. Pazemes ūdeņi, cirkulējot pa šiem iežiem, šķīdina un izskalo ģipsi un veido dažādas formas un lieluma pazemes tukšumus. Pazemē izveidojušos dobumu apjoms pamazām pieaug, un ar laiku tie izraisa zemes virsējo slāņu iebrukumu, tātad izveidojas „karsta kritene”. Senākais zemes iegruvums – Liliju ezera gultne, nesenāki – 1985.gadā pretī Baltajai pilij.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi: durvju komplekts Mercendarbes muižas pilī, Caunu pilskalns - pie Druvām un bijušajām Caunām, Ziedoņu viduslaiku kapsēta (Kapeņu kalniņš, Mēra kapi) - pie Dzelzāmura, Misas labajā krastā, Ķipāļu viduslaiku kapsēta - pie Ķipāļiem, Urlu senkapi (Zaimju kapi) - pie Urlām, sēravots sanatorijas teritorijā, Baldones luterāņu baznīca.

Pašvaldībā praktiski nav bezdarba (zem 3%). Vietējās darba vietas nodrošina 96 uzņēmumi un iestādes. Lielākais darba vietu skaits ir publiskajā sektorā - Baldones pilsētas domē, vidusskolā, specializētajā bērnu sociālās aprūpes centrā "Baldone", citos uzņēmumos un iestādēs. Privātajā sektorā vietējā mērogā lielākie darba devēji ir SIA “Dinda”, SIA “CMD”. Ir vairāki mazumtirdzniecības veikali.

Novads atrodas nomaļus no lielajām transporta maģistrālēm (valsts galvenais autoceļš A7 šķērso teritoriju pie pašas robežas). No Daugavas (Rīgas HES) Baldoni šķir Daugmales pagasts. Uz Baldonei var nokļūt braucot pa autoceļiem A7 (E67) Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle); P89 Ķekava-Skaistkalne; P 91 Mežvidi-Baldone.
Pašvaldības ielu un ceļu tīkls ar kopējo garumu 135 km.

Daļā Baldones pilsētas un Avotu ciema teritorijā ir centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Elektroapgādes jomā – Baldoni šķērso elektrolīnijas ar jaudu līdz 20 kV. Teritorijā ir pieejama dabas gāze (maģistrālais gāzes vads).
Ir labs nodrošinājums ar fiksētā un mobilā tīkla sakariem, arī interneta sakari.

Baldone ir neliela kūrortpilsēta Rīgas rajonā, un tās lielākā bagātība ir daba, dziednieciskais sēravots un purva dūņas. Baldones apmeklējumu visvairāk varētu ieteikt ceļotājiem, kuri ir noguruši no steigas, skaļuma, ikdienas un vēlas atpūsties mierīgā gaisotnē, brīvā dabā, rīkojot piknikus vai pārgājienus, spēlējot spēles un vienkārši izbaudot dabas skaistumu, klusumu un mieru.

Baldones novada ģerbonis

2010.gada 25.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers, kultūras ministrs Ints Dālderis un Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs apstiprināja Baldones novada ģerboni.

Sudraba laukā sarkana vāvere ar dabiskas krāsas priežu čiekuru ķepās. Vairoga galvā zilā laukā trīs sudraba pilieni.

Krāsu kodi: sudrabs - PANTONE 877C, zils - PANTONE 286C, sarkans - PANTONE 186C, brūns - PANTONE 479C, melns - PANTONE Black

Mākslinieki: Ilze Lībiete, Juris Ivanovs

 

 

 

 

Lejuplādēt Baldones novada ģerboni 'pdf' formātā (176.09 KB)

2014.gada 30.jūnija Saistošie noteikumi Nr.8 "Par Baldones novada simboliku" (209.65 KB)

 

Baldones pilsētas ģerbonis

1999.gada 25.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Heraldikas komisijas priekšēdētāja Ramona Umblija apstiprināja Baldones pilsētas ģerboni.

Sudraba laukā sarkana vāvere, ar dabīgas krāsas priežu čiekuru ķepās.
Galvā – zilā laukā trīs zelta pilieni.

 

 

 

 

Lejuplādēt Baldones pilsētas ģerboni 'pdf' formātā. (~1,3Mb) (1.33 MB)

Par Baldones pilsētas ģerboni sāka domāt pēc pilsētas statusa piešķiršanas 1991.gadā.
1994.gadā no Heraldikas komisijas saņēma pirmo vēstule, ko parakstījis komisijas priekšsēdētājs J.Dripe, ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus par pilsētas ģerboni, un norādi, ka ģerboņa aprakstā izmantojama heraldiski iespējama atribūtika, vietējās tradīcijas, kāds pilsētu raksturojošs simbols. 1995.gada 23.martā atkārtoti tika saņemts Heraldikas komisijas lūgums iesniegt savus priekšlikumus par pilsētas ģerboni.
Dome izsludināja pilsētas ģerboņa skiču konkursu. Savus darbus iesūtīja E.Smilga, T.Muzikants, B.Barone u.c.
1996.gada 28.februārī domes priekšēdētāja Elita Vecroze Heraldikas komisijai nosūtīja Baldones pilsētas ģerboņa aprakstu:

Baldones pilsētas ģerbonim it tradicionāla ģerboņa forma (vertikāls taisnstūris ar pusaplī noapaļotu apakšu)
Fons- augšējās 2/3 dzeltenas, apakšējā 1/3 – zaļš fons.
Uz dzeltenā fona attēlota vāvere ar egles čiekuru ķepās, attēla pamata līnija ir dzeltenā un zaļā laukuma robeža.
Uz zaļā fona attēlots strauts-līklocis, kas sākas zem vāveres čiekura, pamazām paplašinoties, nobeidzas ģerboņa apakšējā pusloka centrā.
Augšējā labajā un kreisajā stūrī – katrā pa vienai stilizētai egļu skujai (ornamentāls fragments).
Krāsas: vāvere brūngani sarkana ar melnu kontūru. Skuju fragmenti – zaļi (tādi paši kā fona apakšējā daļā). Strauts (sēravots) – gaiši zils.

Paskaidrojuma raksts:
1. Baldone attīstījusies kā atpūtas un ārstēšanās pilsēta.
2. Baldone jau no seniem laikiem ievērojama ar savu sēravotu, kam ir dziednieciskās īpašības, atklātas jau kopš 12.gadsimta.
3. Pēdējā laikā, kopš Baldonē darbojas sanatorija un ir ierīkots sēravots kā strūklaka ar vāverītes skulptūru, Baldones iedzīvotājiem un sanatorijas apmeklētājiem sēravots, galvenokārt, uztverē saistās tieši ar šo vāverītes skulptūru, tādēļ arī šim simbolam jābūt ģerbonī.
4. Baldone visapkārt ir ieskauta lieliem mežiem, kas rada svaigu gaisu, un slavena ar savām mastu priedēm, tādēļ šim simbolam jābūt ģerbonī.
5. Baldone ir ieskauta no visām pusēm ar kalniem (Riekstulkalns, Morisonkalns, Lapteines kalns u.c), tādēļ kalnu simbolam jābūt ģerbonī.
6. Krāsu simbolika:
Baldone ģeogrāfiski novietota relatīvi mazu nokrišņu zonā, tādēļ ģerbonī dzeltenais fons, kā saulainas vasaras simbols. Zaļais fons – meži, atpūtas zona.

Heraldikas komisijas 1996.gada 4.aprīlī piedāvātais ģerboņa variants: zelta laukā vāvere dabīgā krāsā. 18.aprīlī domes priekšēdētāja E.Vecroze atbildēja, ka komisijas iesūtītā skice nav apmierinoša, jo, šādi veidota, tā neko neizsaka par Baldoni, norādīja, ka ģerbonī noteikti jābūt vāverei ar sērūdens strūklu, un veidotai tieši tā, kāda tā ir skulptūrā, un lūdza uzaicināt uz Heraldikas komisijas sēdi, lai aizstāvētu savu viedokli. Pielikumā tika pievienota skulptūras vāverīte ar sērūdens strūklu.
1999.gadā heraldikas komisija nolēma savādāk un apstiprināja Baldones ģerboni tagadējā izskatā.

Himna

Baldone par savu himnu tālajā 1996.gadā izvēlējās dziesmu "Baldonei", mūzikas autors V.Burčaks, vārdu autore D.Jansone-Treice. Ar autoriem tika noslēgti līgumi par viņu darbu izmantošanu.
 

Vārdi. D.Jansone-Treice

1.
Laiks atmiņām pāri kad sauli sēj,
tev jāprot, tev jāspēj, tev jāpaspēj.
Kaut liktens līkloči prātus vēl jauc,
tev vēlreiz, tev vēlreiz atgriezties ļauts.

Piedziedājums.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Kā dzērvene purvā, kā mirdzoša acs.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Tā ir mana dzīve, tas esmu es pats.

2.
Vai rīts, vai vakars, vai lietus, vai sniegs,
te zāle zaļāka, sulīgāks prieks.
Es ozola zīle Tev vainagā,
tik tevi, tik tevi man mīlēt tā.

Piedziedājums.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Kā oga tik salda, kā tīmekļa zīds.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Tu manējā likteņa pirksts un spīts.

3.
Es-sauleskrēsliņš, ko aptekā vējš
un - ŗēta dziļa, ko laiks neizdzēš.
Tu-pīlādžu ķekars, kas deg un plīv.
Še citus karogus izkārt nav brīv.

Piedziedājums.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Tā dzīsliņa plaukstā, tas mans jaunais rīts.
Ak Baldone, Baldone, Baldonīte!
Ar tevi es kopā nu iesvētīts.


Mūzika. V.Burčaks.