A+ A

Mūzikas skola

Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skola un Mūzikas pamatskola
Baltā pils (www.muzikasbaltapils.lv)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Baltā pils atrodas Baldonē, Daugavas ielā. Pils savu nosaukumu „Baltā” ieguvusi, jo vienmēr ir krāsota baltā krāsā. Pils celta ap 1890.gadu. To cēla mežkungs Mickēvičs savas ģimenes vajadzībām. Mickēvičs zemi nopirka no „Lauku Stuberu” īpašnieka, kurš par iegūto naudu aizbrauca uz kristiešu svētajām vietām Jeruzālemē.
Ap pili iekopa skaistu parku. Parkā auga reti satopami koki: lapegles, dižegles, ciedru priedes, Mandžūrijas korķa koki, sudrabegles, sarkanie ozoli. Parku apkopa dārznieks, kurš dzīvoja blakus pilij dārznieka mājā. No 1905.gada līdz 1919.gadam par dārznieku strādāja Eduards Īriss.
Mežkunga Mickēviča ģimene pirms Baltās pils uzcelšanas dzīvoja mežkunga muižā – Meža muižā (tagadējie Mežvidi). Mickēvičs bija poļu tautības, viņa sieva – no Sāremas salas. Ģimenē auga trīs dēli. Divi vecākie dēli gāja bojā I.Pasaules kara laikā. 1919.gadā padomju varas laikā , Mickēvičs tika vajāts, viņš bēguļoja mežā. Viņu atrada 1919.gada ziemā, pils pagrabā pakārušos, vai varbūt viņu pakāra. Sieva ar jaunāko dēlu bija aizbraukuši no Baldones.
I.Pasaules kara laikā pilī līdz 1915.gada oktobrim bija krievu armijas hospitālis, no 1915.gada oktobra- vācu armijas hospitālis. Pēc kara pilī dzīvoja Mickēviča jaunākais dēls Nikolajs ar ģimeni. Mickēviča sieva bija krievu kņaziene, pareizticīgā. Mickēvičs Baldonē, Priežu ielā, uzcēla pareizticīgo baznīcu. Tā bija koka celtne, kas gāja bojā 1944.gadā. Līdz baznīcas uzcelšanai Mickēvičs pareizticīgo lūgšanas vietu iekārtoja Baltajā pilī. Mācītāji brauca no Rīgas.
Mickēviči neapdzīvoja visu pili, daļu telpu izīrēja kūrorta viesu vajadzībām.

No Kurzemes pārcēla bērnu patversmi. Bērnu patversme tur atradās neatkarīgās Latvijas laikā, padomju un vācu okupācijas laikā. Padomju laikā to sauca par bērnunamu. Bērnunama direktore bija Vītola. 1944.gadā bērnunamā bija 96 audzēkņi vecumā no 3 līdz 15 gadiem. 1944.gada septembrī vācu pārvalde bērnunamu pārcēla uz Mercendorfas pili, kur jau bija otra bērnu patversme, un atbrīvotajās telpās iekārtoja vācu karaspēka lazareti.
No 1945.gada līdz 1980.gadam Baltajā pilī atradās sanatorijas „Baldone” 1.nodaļa – sieviešu nodaļa. Tajā tika uzņemti 75 -80 atpūtnieki mēnesī.
No 1980.gada Balto pili nodeva ciemata slimnīcai. Slimnīcu gan tur neiekārtoja, kolhozs „Baldone” pilī ierīkoja kopmītnes, kur dzīvoja kolhoza celtnieki, viesstrādnieki.
1994.gadā vasarā Baldonē viesojās Nikolaja Mickēviča dēls, kura sākotnējais mērķis bija atgūt savu dzimtas īpašumu. Noklausījies ”Baltās pils” audzēkņu sagatavoto koncertu, pedagogu un audzēkņu vecāku stāstījumu par šīs skolas lielo izglītojošo nozīmi gan tuvākās apkaimes, gan arī Daugmales un Vecumnieku pagasta bērnu izglītībā, Mickeviča kungs oficiāli novēlēja savu muižu – mūzikas pamatskolai, lai šī skola kļūtu par bērnu pulcēšanās un kopā pabūšanas vietu.

No 1985.gada Baltajā pilī darbojas mūzikas skola. Doma par mūzikas skolu radās Edītei Marnauzai un Inesei Graubai, kuras tajā laikā mācījās Konservatorijā. Šo ideju atbalstīja Baldones pilsētciemata Izpildu komitejas priekšsēdētāja Māra Skuja, kolhoza priekšsēdētājs Voldemārs Bunkšis, novadnieks profesors Jānis Dūmiņš. Mūzikas skolā mācīties gribētāju bija ļoti daudz. Tomēr apvienot mācības Baldones vidusskolā un mūzikas skolā bija sarežģīti. Bērnu vecākiem bija jāatrisina transporta problēmas, lai bērni pēc skolas un mūzikas skolas varētu vakaros nokļūt mājās, jo laukos reti kursēja satiksmes autobusi, kas varēja skolēnus pēc vakara nodarbībām mūzikas skolā nogādāt mājās. Tā laika skolas direktorei Edītei Marnauzai radās ideja: apvienot mūzikas un pamatsskolu zem viena jumta, tā atvieglojot skolēnu mācību apguves procesu un 1992.gadā uz mūzikas skolas bāzes izveidojās Baldones mūzikas pamatskola. Bija sarežģīti dabūt skolas dibināšanas atļauju, jo šāda veida skola, kurā apvienota gan pamatizglītība, gan muzikālā, Latvijā bija gandrīz vienīgā.
Koklētājus mācīja skolotāja Valda Puriņa. Viņa izveidoja koklētāju ansambli "Dzītari". Koklētāji ar savu sniegumu iepriecināja baldoniešus, viņi uzstājās arī Rīgā, televīzijā un ārzemēs - Vācijā, Kanādā, Austrijā, Japānā, Portugālē, Krievijā.
Armands Ozols izveidoja skolā pūtēju orķestri. Ari pūtēju orķestris ir sniedzis daudzus koncertus. 1994.g. viņi viesojās Vācijā.
Vijolniekus māca Solvita Loka. Viņa izveidoja vijolnieku ansambli "Meloss". 1994.gada 27. augustā Baldonē Vanagkalna estrādē notika festivāls - Baltā pils - 94. Muzicēja republikas jauniešu instrumentālie ansambļi, arī baldoniešu un viesu no Vācijas.
Pils bija nolaista. Pamazām ar lielu mīlestību, rūpību un centību uzņēmīgās skolotājas izremontēja pirmo stāvu. Dimitrijs Būrijs palīdzēja skolai sagādāt mēbeles un mūzikas instrumentus. Skola kļuva par tā laika kultūras centru, kur bērni no tuvākās apkārtnes (Ķekavas, Vecumniekiem, Daugmales u.c.) apguva pirmās muzicēšanas iemaņas. Tagad Baltās pils trīs stāvos atrodas 20 klašu telpas, no kurām 9 ir mācību klases un 11 muzikālās klases, viena aktu zāle, kas vienlaicīgi ir arī koncertzāle un sporta zāle. Katrā telpā atrodas klavieres vai flīģelis, šādi radot iespēju, apgūt mācību programmu arī tiem bērniem, kam mājās nav šī mūzikas instrumenta.
Pārvarot sarežģītos pārmaiņu laiku ekonomiski politiskos pārbaudījumus, mainoties skolas vadībai un pedagogiem, skola ir atradusi sev atbilstošo optimālo modeli un tagad piedāvā divas akreditētas izglītības programmas – pamatizglītības ar profesionāli orientētu virzienu „Mūzika” programmu un profesionālās ievirzes izglītības programmu „Instrumentālā mūzika”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

* Izmantoti S.Freibergas sarūpētie materiāli.