Riteņbraucēji
Antons Stankuss
Dzimis 1918.gadā, Doles pagasta Pulkarnē. Dzīvoja vecāku lauku mājās, mācījies pagasta skolā, Strādāja vecāku saimniecībā, brīvajā laikā trenējās riteņbraukšanā. Jau pirms II.Pasaules kara, guva labus panākumus, izcīnīja pirmās vietas distanču šosejas sacensībās.
1939.gadā Kārlis Ulmanis par uzvaru pasniedza kristāla kausu. II.Pasaules kara laikā iesauca vācu armijā. 
Pēc padomju nometnēs pavadītajiem gadiem, dzīvoja Baldonē un strādāja vietējā kopsaimniecībā. Ar velosipēdu atsāka braukt 1948.gada sezonā. 1950.gadā maijā republikas sacensībās uzvarēja 50 km distancē un kļuva par krosa čempionu. Piedalījies gan individuālajos, gan komandu braucienos rajonā, republikā, Padomju Savienībā. 1951.gadā ieguva PSRS sporta meistara nosaukumu. 1956.gadā sacensībās guva traumu un no sporta aizgāja. Riteņbraukšanas sportā iesaistīja savu māsu Genovevu Veži-Rozenbergu.
Aktīvi piedalījies Baldones pašdarbībā, dziedāja korī, spēlēja teātri. Ģimenē 4 bērni. Miris 2001.gadā.
Genoveva Rozenberga (dzimusi Veže)
Dzimusi 1932.gadā Cēsu apriņķī. Dzīvoja Raiskuma pagastā.
1940.gadā pārcēlās uz dzīvi Baldones pagastā. Mācījās Pulkarnes skolā, strādāja vietējā kopsaimniecībā. No 1947.gada trenējās vieglatlētikā, no 1949.gada riteņbraukšanā.
1949.gada piedalījās Ogres apriņķa riteņbraukšanas sacensībās un kļuva par apriņķa čempioni.1950.gada maijā republikas sacensībās uzvarēja 15 km ditencē sievietēm. 1950.gada oktobrī Baltijas republikas komandas sastāvā piedalījās Vissavienības kolhozu jaunatnes meistarsacīkstēs riteņbraukšanā Viņņicā. Komanda ieguva 1.vietu.
1951.gada septembrī KSB Vārpas republikāniskās meistarsacīkstēs 10 km Veže ieguva 1.vietu. Veiksmīgi piedalījās republikas sacensībās. 1957.gada 3.septembrī Veže kļuva par republikas čempioni šosejas braucienā un krosā, ieguva PSRS sporta meistares nosaukumu un PSRS kolhozu jaunatnes čempiones riteņbraukšanā nosaukumu.
Akadēmiskā airēšana
Žoržs Tikmers
Dzimis 1957.gada 22.janvārī Iecavā. No 1959.gada -1967.gadam dzīvo Baldonē. No 1.-3.klasei mācījās Baldones vidusskolā, pēc tam dzīvo Salaspilī, tad Rīgā. Mācījies Latvijas Universitātes Bioloģijas 
fakultātē, 1985.gadā beidzis Fizkultūras institūtu.
Trenējās airēšanā. Guva labus panākumus. Tika iekļauts Latvijas jaunatnes izlasē 8+1. Piedalījās republikas un starptautiskās sacensībās. 7 gadus bija PSRS izlasē. Piedalījās Olimpiskajās spēlēs un pasaules meistarsacīkstēs. Olimpiskajās spēlēs Maskavā ieguva sudraba medaļu akadēmiskajā airēšanā.
1983.gadā no airēšanas aizgāja. Pēc aiziešanas no aktīvā sporta, strādāja Iekšlietu ministrijas sistēmā. No 1990.g.-1992.gadam Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors. No 1992.-1994.gadam Austākās meistarības porta skolas direktors. Darbojās arī Latvijas Olimpiskajā centrā, ir vadījis Latvijas sportistus Olimpiskajās spēlēs. No 1994.-1999.gadam Ministru kabineta Valsts kancelejas direktors. No 1999.gada Latvijas ceļš ģenerāldirektors, LOK viceprezidents.
Šahisti
Zigurds Lanka dzimis 1960.gada 21.maijā Baldonē.
No 1967.gada līdz 1978.g. mācījās Baldones vidusskolā. No 1978.g. līdz 1983.g. studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā. Žurnālista diplomu ieguva 1983.gadā.
Zigurdu šaha spēlē ievadīja tēvs, kurš piedalījās šaha turnīros Baldonē un rajonā. Sākot ar trešo klasi, apmeklēja šaha pulciņu, ko vadīja skolotājs Edvīns Lejasmeijers. 1970.g. sāka trenēties pie skolotāja Zigurda Pigita.
1971.g. ieguva I.sporta klasi, 1974.g.- meistarkandidāta nosaukumu, 1978.g. kļuva par PSRS sporta meistaru šahā.
1975.g. un 1976.g. ieguva Latvijas jauniešu čempiona titulu. 1978.g. PSRS jauniešu čempionātā ieguva 3.vietu.
Paralēli studijām strādāja žurnāla Šahs redakcijā par šaha redaktoru līdz 19
87.gadam. 1987.gadā par panākumiem starptautiskajos turnīros ieguva starptautiskā meistara nosaukumu.
No 1988.-1990.gadam studēja par šaha treneri Augstākajā treneru skolā Maskavā. 1990.gadā izpildīja pirmo lielmeistara normu Romā.
Pēc studiju beigšanas kļuva par profesionālu šaha spēlētāju un treneri, turpināja arī šaha žurnālistikas darbību.
Latvijas šahistu izlases sastāvā startēja Vispasaules šaha olimpiādēs: 1990.g. Dienvidslāvijā, 1992.g. Filipīnās, 1993.g. Šveicē, 1994.g. Maskavā. Eiropas komandu meistarsacīkstēs: 1992.g. Ungārijā, 1997.g. Horvātijā, 1999.g. Gruzijā. Veiksmīgs starts Latvijas šahistiem izdevās 1992.gadā Filipīnās (Manilā) 5.vieta vairāk nekā 100 valstu konkurencē.
Z.Lanka Manilā saņēma starptautiskā lielmeistara titulu. Vairākkārt uzvarējis starptautiskos turnīros Vācijā, Francijā, Spānijā u.c. Eiropas valstīs.
Par Latvijas vīriešu čempionu kļuva 1993.gadā.
Astrīda Klovāne (dzimusi Ērgle)
Dzimusi 1944.gada 13.oktobrī Baldonē. 1963.gadā beidza Baldones vidusskolu.
No 1963.- 1968.g. studēja Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē.
Sākot ar 4.klasi, apmeklēja šaha pulciņu, treneris Zigurds Pigits. 11 gadu vecumā sāka spēlēt Latvijas jaunatnes čempionātā, 13 gadu vecumā iekļuva jaunatnes izlases komandā. 12 gadu vecumā piedalījās pieaugušo komandā un brauca uz Vissavienības sacensībām.
1963.gadā, mācoties 11.klasē, kļuva par Latvijas čempioni sievietēm. Latvijas čempiones godā bija 10 reizes: 1963., 1964., 1965., 1969., 1970., 1977., 1978. gados un ātrspēles šahā: 1977., 1978., 1981.gadā.
Apmēram 25 gadus darbojās Latvijas šaha federācijas prezidijā gan kā sekretāre, gan kā dāmu šaha referente, gan kā tulks sadarbībai ar Starptautisko Šaha federāciju FIDE. 1991.gadā piedalījās Starptautiskajā šaha federācijas kongresā Berlīnē.
Darba gaitas: 1968.-1972.g.- tulks RER, 1974.g.-1991.g. žurnāla Šahs vecāka redaktore, 1991.-1994.g. Latvijas Biržas prezidenta referente, 1994.-1996.g.- Labklājības ministrijas Valsts Sociālās apdrošināšanas fonda direktora vecākā referente, no 1996.gada Vācijas-Latvijas kopuzņēmuma CED prezidenta tulks.
Aktīvi darbojas Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas darbos un vairākus gadus bija Olimpiskās komitejas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja.
Zigurds Pigits
Zigurdam Pigitam bija divas mīlestības māksla un šahs. Dzimis 1923.gadā Rīgā. Ieguvis vidējo izglītību, 1944.g. sāk strādāt Daugmales skolā par skolotāju, tad par inspektoru Baldones rajona Izglītības nodaļā. 
Pēc tam strādā par skolotāju Baldones vidusskolā. Sākumā māca vēsturi, vēlāk arī mākslas vēsturi. 1969.g. beidza Mākslas Akadēmijas Mākslas vēstures nodaļu.
Daudz laika veltīja šaham. Ilgus gadus trenēja jaunos šahistus, organizēja šaha turnīrus skolā un rajonā, regulāri ar saviem audzēkņiem piedalījās republikas un Vissavienības turnīros.
Viņa audzēkņi: Astra Ērgle ( vēlāk Klovāne), Zigurds Lanka, 1.klases šahista nosaukumus ieguva: Ilgonis Dižurs, Jānis Martinsons, Vilnis Martinsons. Vairākkārt Baldones vidusskolas jaunie šahisti izcīnīja 1.vietu rajonā un republikā.
Paralēli trenera darbam, sākot ar 1949.gadu, Z.Pigits piedalās daudzās republikas šaha sacensībās. Lauku šahistu turnīros izcīnītas otrās un trešās vietas. Startējot Baldones rajona komandā, iegūst republikas un LBSB Vārpa centrālās padomes kausus.
Viņš iemīļoja arī šaha kompozīcijas. Jau 1938.gadā publicēja viņa pirmo uzdevumu. Tiek sastādīti arvien sarežģītāki, interesantāki uzdevumu. Vairākas reizes Z.Pigits ir ieguvis republikas šaha kompozīcijas čempiona nosaukumu.
1959.gadā Starptautiskās šaha savienības rīkotajā konkursā, izcīnīja lielo zelta medaļu pašmatu grupā. Ap 150 uzdevumu publicēti republikas un ārzemju izdevumos.
No 1960.gada Baldonē darbojās šaha klubs, tā nodibināšana liels Z.Pigita nopelns.
Motosports
Māris Rupeiks
Dzimis 1976.gadā, dzīvo Baldonē. Mācījies Baldones vidusskolā no 1-9.klasei, 1992.gadā beidz 9.klasi. Agri sāk nodarboties ar motosportu. Viņu sagatavoja tēvs, viņš bija dēla treneris un mehāniķis. Piedalījās 
sacensībās Latvijā un ārzemēs. 1992.gadā startēja 36 sacensībās, no tām - 25 sacensēbās 80cm³ klasē. 18 reizes ieguva 1.vietu, 2.reizes 2.vietu, 3 reizes 3.vietu.
Latvijas čempions un Baltijas čempions 80 cm³ klasē, 1.vieta Gaujas kausā, 1.vieta Sarema -92, 125 cm³ klasē, 10.vieta Baltijas kausā, 15.vieta Vācijas meistarībā.
1993.gadā piedalījās jaunatnes sacensībās motokrosā Nīderlandē, ieguva 2.vietu 80 cm³ klasē. 1995.gadā piedalījās 125 cm³ klasē čempionātā Nīderlandē un 40 konkurentu vidū ieņēma 28.vietu. 1994.gada augustā Ķegumā Starptautiskās sacensībās motokrosā M.Rupeiks brauca apvienotajā 250 un 500 cm³ klasē un ieguva 2.vietu. 1997.gadā M.Rupeiks sāka braukt ar blakusvāģi. Rītiņutrasē Tukuma motokrosā ieguva 3.vietu. 1999.gadā M.Rupeikam par kantētāju brauca Bērziņš. 1999.gada pasaules čempionāta sacensībās Rupeikam un Bērziņam Ķeguma posmos bija veiksmīgs 6.un 8.vieta.
2000.g. pasaules čempionātā sacensībās Rupeikam un Bērziņam Ķeguma posmā 8.un 7.vieta. 2001.gadā pasaules čempionātā motokrosā ar blakusvāgiem Rupeiks ieguva 12.vietu.2002.gadā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku 14.vieta. 2003.gada pasaules čempionātā: Valgā 7.vieta, kopvērtējumā 9.vieta. Lihtenvordes trasē (Nīderlandē) 8.vieta, arī kopvērtējumā 8.vieta. 2005.gadā M.Rupeiks ar H.Kurpnieku Pasaules čempionātā sezonas kopvērtējumā izcīnīja 3.vietu.
Blakusvāģu ekipāžas - M.Rupeiks/H.Kurpnieks labākie sasniegumi:
2006.gads - 4.vieta
pasaules motokrosa čempionātā,
2007.gads - 6.vieta pasaules motokrosa čempionātā,
2008.gads - 6.vieta pasaules motokrosa čempionātā,
2008.gads - Latvijas čempionātā : 4.vieta kopvērtējumā.
Sīkāku informāciju par Māri un viņa komandu var gūt viņa mājas lapā: www.rupeiks.lv.
Vieglatlēti
Šķēpmetējs Normunds Pildavs
Dzimis 1967.gadā Bauskas rajona Vecumnieku ciema Piebalgās.
Baldones vidusskolā mācījās no 1.-8.klasei. Mācības turpināja Murjāņu sporta skolā.
N.Pildava Latvijas rekordi ar jaunā tipa šķēpiem: 1986.g.maijā Rīgā 78.08m, 1986.g.jūnijā Rīgā 79.74m, 1988.g.septembrī Rīgā 81.92m. N.Pildava rekorda noturējās vairāk kā 10 gadu. 1999.gada jūlijā Ē.Rags sasniedza 83.78.
Pieccīņniece
Dainuvīte Dūmiņa
Dzimusi 1948.gadā Baldonē. Mācījās Baldones vidusskolā. Beigusi Fizkultūras institūtu. Labus panākumus guva vieglatlētikas sacensībās skolā, rajonā, republikā. Pēc vidusskolas beigšanas, pievērsās pieccīņai. Sākumā bija Vārpas sporta klubā, pēc tam- ASK sporta klubā. Viņa piedalījās PSRS čempionātos, kuros pieccīņas disciplīnās ieguva zelta, sudraba un bronzas medaļas. Apmēram 4-5 gadus viņa atradās čempionātu priekšgalā.
Strādāja Sporta manēžā par metodisti, pēc tam galdnieku-mēbeļnieku skolā par direktora vietnieku saimnieciskajos jautājumos.