Zemessardze - atbalsts armijai un patriotisma skola

Zemessardze darbojas kopš 1991.gada augusta. Nu jau mūžībā pavadīts viens no pirmajiem un aktīvākajiem zemessargiem Visvaldis Jumiķis. Uz 2003.gadu Baldonē bija 20 zemessargi, kas pieskaitāmi pie 17. bataljona, kura štābs atrodas Mārupē. Rīgas rajonā ir 8 zemessargu bataljoni, katrā bataljonā ap 300 vīru. Zemessardzes uzdevums kara laikā – būt gatavai aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Atjaunojot neatkarīgo valsti, tās bija barikādes. Zemessardzē ik pa laikam notiek reformas un tiek mainīta struktūra.
Kāds uzdevums risināms miera apstākļos? Tiek rīkotas izstādes, lai bērni iepazītos ar vēsturi. Bet bez tā, protams, notiek piedalīšanās militārajās mācībās, tiek sniegta palīdzība glābšanas darbos, piemēram, ugunsgrēkos, tiek savākti un iznīcināti spridzekļi, kas vēl joprojām tik daudzus gadus pēc kara “izlien” no zemes, nodrošināta sabiedriskā kārtība kultūras pasākumos.

Viens no īpašajiem uzdevumiem ir darbs ar jaunsargiem. Ir pietiekami daudz puišu un meiteņu, kurus saista militārās lietas. No pirmajiem jaunsargiem Plāte, Kušners (viņš ir NAA kapteinis), Pilmanis jau paši ir zemessargi, armijā virsdienestā palikuši Dūmiņš, Muižnieks. Mārtiņš Egle strādā tepat policijā.
Aktīvi darbojās jaunsargu jaunā maiņa - Jana Ģiptere, Ieva Kārkliņa, brāļi Renārs un Andris Vasiļeci, Ģirts Ploksts, Dainis Krastiņš, Juris Leitāns, Valērijs Pluņģis, Artūrs Sergijenko, Oto Naglis, Artūrs Liepiņš.

Vasarās kopā ar jaunsargiem tiek rīkotas nometnes - viņi ir pētījuši un izzinājuši Nāves salu, Tīreļu purvu, to vēsturi. Dzīvojuši teltīs, rīkojuši dažādas sacensības, arī makšķerēšanas, spēlējuši peintbolu u. c. Baldonieši regulāri piedalās jaunsargu salidojumos. Ir bijuši arī brigādes salidojumi, kurā daudzi baldonieši saņēma diplomus par godalgotajām vietām sportā.

Baldoniešu jaunsargu instruktors un darba organizators Juris Kārkliņš teic, ka darbība šobrīd atšķiras no tā, kā bijis pirmsākumos. Nākas saskarties ar arvien lielāku birokrātiju, noteikumiem, kas nebūt neveicina dažādu pasākumu organizēšanu. Runājot par jauniešu patriotisma vai militāro audzināšanu, republikā ir skolas, piemēram, Madonas rajona Ozolos, kurās ar šīm lietām pastiprināti strādā. Bet tas viss, protams, prasa līdzekļus.
Jāatzīmē, ka ne Jurim Kārkliņam, ne pārējiem vīriem būt zemessardzē, tas nav maizes darbs, drīzāk aicinājums. Katram no viņiem ir savi dienišķie darba pienākumi un mājas rūpes. Taču vienmēr, atzīmējot Latvijas proklamēšanas gadskārtas, rodas pacilātības sajūta un lepnums par savu valsti. Svētkus rada arī paši baldonieši, gan ar piemiņas brīdi kritušajiem pie baznīcas un lāpu gājienu Lāčplēša dienā, gan svētku koncertiem, gan izstādēm, kurās J.Kārkliņš veic arī gida pienākumus.
2003.gada novembra vidū domes zālē tika atklāta izstāde, veltīta Latvijas Republikas 85. dzimšanas dienai. To apmeklēja ne tikai skolas bērni, bet arī vecāka gadu gājuma ļaudis, represētie, interesenti brauca pat no Ķekavas, ne tikai kolēģi zemessargi.
Tajā varēja apskatīt, kā mainījusies zemessargu forma, LR armijas pulku zīmes, dažādus izdevumus par Latvijas bruņotajiem spēkiem, zemessardzi, gan senās, gan mūsdienu fotogrāfijas, Latvijas valsts atribūtus, 1. brīvvalsts pastmarkas, naudu, krievu un vācu parādes un kaujas zobenus, durkļus (par šīm lietām laikam gan bija vislielākā interese skolas bērniem). Tāpat varēja aplūkot materiālus par 1918.-1920. gada brīvības cīņām, par Latvijas Republiku no 1920.-1940. gadam, arī mūsu novadu 1. pasaules kara laikā. Izstādē varēja iepazīties ar Lāčplēša Kara ordeni. Šis ordenis ar devīzi “Par Latviju” dibināts 1919. gada 11. novembrī, kad latviešu karavīri padzina no Rīgas bermontiešus. Ar to apbalvoja par izciliem varoņdarbiem karā, kas veikti, pildot pienākumu pret valsti. Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras. Augstākās šķiras ordenis piešķirts tikai 11 cilvēkiem, tostarp 4 latviešiem, otrās un trešās šķiras ordeņus saņēmuši vairāk kā 2000 varoņu. Starp viņiem rakstāmi arī baldoniešu vārdi: Eduards Bergmanis, Vilis Grundmanis, Nikolajs Ābeltiņš, Jānis Freimanis, Pēteris Lapainis, Mārtiņš Akermanis. Dažādas bijušas latvju strēlnieku cīņu gaitas, dažam nācies karot vai visās iespējamās frontes pusēs.
Retums ir medaļa “Ražena darba goda zīme”, kas tika izveidota tikai 1940. gada sākumā, bet jūnijā jau Latvijā mainījās valdība. Interesanti izsekot, kā mainījusies nauda Latvijā, jo katra jaunā vara centīgi ieviesusi savus maksāšanas līdzekļus.
Kad vācieši 1917.gadā ienāca Rīgā, viņi esot centrā uzstādījuši “koka Frici” un šim notikumam par godu izkaluši medaļu, kuru varēja apskatīt arī izstādē.

ZS 17.PABN 2010.GADA NOSLĒGUMA MĀCĪBAS

Šā gada 30.un 31.oktobrī Ādažu poligonā notika Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona lauka taktiskās mācības „Kaujas šaušana pa zemes mērķiem”, kurās piedalījās profesionālā militārā dienesta karavīri un 80 bataljona zemessargi. Mācībās tika apgūtas un pilnveidotas iemaņas šaušanā no zenītlielgabala, ar triecienšauteni un ložmetēju. Ņemot vērā mācību uzdevumus, tās klasificētas kā paaugstināta riska mācības. Šāda rakstura mācībām drošības pasākumiem ir īpaša nozīme. Mācību atbalstam palīdzību sniedza Militārā policija, kas eskortēja tehniku uz mācību vietu un atpakaļ.
Mācību mērķis - pārbaudīt zemessargu spējas veikt kaujas šaušanu pa zemes mērķiem vada sastāvā tika sasniegts. Ļoti labu sagatavotības līmeni parādīja 1. un 3.pretgaisa aizsardzības baterijas zemessargi. Lai gan ikdienā Štāba un apgādes rotas zemessargiem nav saskarsmes ar pretgaisa aizsardzības ieročiem, 1. un 3. baterijas drošības instruktoru (štāba virsseržants Juris Kārkliņš, virsseržants Zigfrīds Stramkaļs) vadībā viņi spēja sasniegt ļoti labus šaušanas rezultātus, ievērojot visus drošības tehnikas noteikumus.
Vienu no nodarbību tēmām „Kaujas šaušana ar triecienšauteni AK-4 un ložmetēju KSP58” vadīja Štāba un apgādes rotas komandieris, virsleitnants Raivo Deklavs. Nodarbību laikā zemessargi apguva šaušanu pozīcijā stāvus šaušanai tuvās distancēs. Ar lielu aizrautību zemessargi pildīja nodarbības otro daļu – šaušana ar ložmetēju. Zemessargi mācījās sadarboties pārī „ložmetējnieks – ložmetējnieka palīgs”. Instruktori vingrinājumu pakāpeniski sarežģīja izmantojot redzamībai apgrūtinošus apstākļus – dūmu aizsegu.
Mācību ietvaros notika arī sakaru nodarbības (kaprālis Alvils Grīgs) un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas nodarbības (vecākā zemessardze Liena Ozoliņa), kuru laikā imitēti reāli kaujas apstākļi ar ziņošanu un cietušā transportēšanu no kara lauka uz helikopteri. Šāda veida apvienotās nodarbības ir daudz interesantākas un pamācošākas zemessargiem. Arī turpmāk plānotas līdzīgas nodarbības kopā ar medicīnas nodaļu, jo bieži šīs divas aktivitātes ir cieši saistītas karadarbības reģionos. Ar lielu interesi un atdevi jaunākās paaudzes zemessargi piedalījās tuvcīņas nodarbībās, kuras vadīja kvalificēts karatē treneris (štāba virsseržants Jānis Tipuks).
Pirmo reizi bataljona vēsturē poligona apstākļos notika jauno Zemessardzes kandidātu zvēresta ceremonija un aktīvāko zemessargu apbalvošana par veikumiem un sasniegumiem mācību procesā un dienesta uzdevumu izpildē 2010.gadā, tādējādi sekmējot ZS 17.PABN kopējo uzdevumu izpildi.
Vēlamies izteikt pateicību visiem bataljona zemessargiem par izturību, uzticību un ieguldīto darbu, kuri ziedoja savu brīvo laiku un piedalījās bataljona mācībās.
Viss bataljona kolektīvs apsveic esošos un topošos zemessargus Latvijas dzimšanas dienā un cer uz turpmāku sadarbību nākotnē.

Īss foto ieskats mācību norisē ....

ZS 17.PABN 1.klases speciāliste seržante Iveta Veštere;
Autora foto