Baldones novada teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenuma ZR malā. Teritorijas DR malā pie Misas upes sākas Tīreļu līdzenums, bet aiz Misas upes - Zemgales līdzenums. Baldonē un tās apkārtnē ir labvēlīgi apstākļi gan cilvēku dzīvei (auglīga augsne, ražīgas palieņu pļavas, mežu masīvi, upes, ezeri, labi klimatiskie apstākļi lopkopības un zemkopības attīstībai), gan cilvēku veselībai ( gaiss ir stipri jonizēts un piesātināts ar sveķu vielām, mežu masīvi mazina saules radiāciju, dziednieciskais sērūdens, dziednieciskās dūņas).
Zemes virsmu ir veidojusi ledāju darbība ledus laikmeta beigās: ledus blāķi bija nolīdzinājuši zemes virsmu, izveidojās līdzenumi, no morēnu sanesām izveidojās kalni un pakalni, ledājiem kūstot izveidojās upes un ezeri.

Pauguri

Baldones teritorijas vidū ir paugurlīdzenums ar morēnu pauguriem un osu virkni ziemeļu virzienā. Dienvidos no Baldones paceļas Ceplīšu kalnu masīvs ar Morisona kalnu kā augstāko virsotni. No tā uz rietumiem – Vanagu kalni. Austrumos un ziemeļaustrumos ieplaku noslēdz Jēzītes un Doļu kalni, ziemeļos – Riekstu un Smugaušu kalnu grupa, ziemeļrietumos – Rubeņkalns. Morēnu paugurus baldonieši sauc par kalniem, to skaits ir ap 80.
Augstākie Baldones kalni:
Riekstu ( arī Lazdu) kalns - 85 m vjl. Kalnā auga daudz riekstu un lazdu, tādēļ tāds nosaukums.
Smugaušu ( arī Zvaigžņu) kalns – atrodas blakus Riekstu kalnam, netālu no „Smugaušu” mājām.
Kalnā atrodas valsts nozīmes zinātnes objekts – Latvijas Universitātes Astronomijas
institūta Astrofizikas observatorija, ar Baltijas valstīs vienīgo Šmita sistēmas
teleskopu (spoguļa diametrs 120cm), vienu no lielākajiem pasaulē.
Morisona kalns - 82 m vjl, I.Pasaules kara laikā vācu armija kalna virsotnē uzcēla 13 stāvu
novērošanas torni, 1930.gadā tas nogāzās. 1930.gados Baldones mežniecība uzcēla
divus novērošanas torņus. Padomju armija kalnā rīkoja izbraukumu nometnes.
Doļu kalns – 70 m vjl., Bēču kalns – 64 m.vjl., Vilšķērstu – 60 m vjl., Jēzītes kalns – 60 m vjl.,
Zelta kalni – 56,1 m vjl., Rubeņkalns – 56 m vjl., Kausu klani – 50 m vjl., Vanagu kalni – 46 m vjl., Lapteinas kalns – 45 m vjl., Atomkalns ( arī Lazdu, Drukas, Mašēnu) – 42 m vjl.,Dālderu kalns – 42 m vjl., Lakšēnu kalns - 42 m vjl., Avotnieku kalns – 40 m vjl., Ceplīšu kalni- sakarā ar ceļa Baldone- Iecava remontdarbiem, stipri nolīdzināti.
Caunu ( arī Dravu) pilskalns – 60-70 m vjl. Blakus atradušās mežsarga mājas „Caunes”, tagad no tām ir palicis tikai viens ozols. „Caunu”māju saimniekus padomju varas laikā izsūtīja uz Sibīriju. Pilskalns atrodas netālu no Misas upes. Stāvā augstā ziemeļu nogāze un arī līdzenākā dienvidu nogāze beidzas dumbrājos. Kultūrslāņa un nogāžu mākslīga apdarinājuma kalnam nav. Šai vietai tautas dotais nosaukums „pilskalns”, var būt norādījums, ka dumbrāja apņemtā morēnu grēda izmantota kā slēpnis briesmu gadījumos.

Līdzenumi

Baldones pilsēta atrodas diluviālā (plūdu skartā) ieplakā, lauku teritorijas dienvidu daļa – Tīreļu un Zemgales līdzenumos.
Līdzenumos pārsvarā ir iekopti tīrumi, arī meži aug līdzenumos. Mūsdienās zemākie pauguri, veicot lauksaimniecības, celtniecības un meliorācijas darbus, ir nolīdzināti par līdzeniem laukiem. Tikai nosaukumi liecina, ka te kādreiz bijuši pauguri.

 

Ezeri

Visi Baldonbes ezeri ir meža ezeri – dūņaini, dziļi.
Dūņu ezers – atrodas ceļa Baldone-Daugmale kreisajā pusē, iepretim „Bajāru” mājām, Pladu tīreļa
sākumā. Ezers stipri aizaudzis. Tā platība – 0,15 ha, dziļums – 8 m. Ezera ūdens ļoti
mīksts. Baldonieši tur mazgājuši veļu.
Lilijas ( arī Linu) ezers - Domājams, ka ezers agrāk izmantots linu mērcēšanai. Tas atrodas
Smugaušu kalnu grupas austrumu daļā, 42,5 m vjl., platība – 0,43 ha, dziļums – 12m.
Ūdens virsmu apjož aizaugoša purva josla, tās platība – 0,27 ha. Starp šo joslu un krastu
atrodas sausāks purvs, kurš apaudzis ar mežu, tā platība 1,44 ha. Gar ezera malām zied
dzeltenās, tālāk baltās ūdensrozes – lilijas. Ezers atrodas Riekstu kalna Observatorijas
teritorijā
Zāļu ezers – atrodas 7 km no Baldones pilsētas, starp smilšu grēdām purvainā ieplakā, ceļa
Baldone-Tome kreisajā pusē. Platība 1,8 ha, tas ir dziļš. Dienvidrietumu malā ezera krasti veidojas par zāļu purvu, tur izaudzis biezs meldrājs. Pārējā krasta daļā sūnu purvs. Ezerā daudz balto ūdensrožu, apkārtnē daudz dzērveņu, raksturīgākās zivis – līdakas.
Lielais Kausezers - atrodas 8 km no Baldone, ceļa Baldone-Tome kreisajā pusē. Platība – 1,4 ha, dziļums – 15 m. Veidojies starp morēnu pauguriem. Iespējams, ka ezers ir senas jūras atlieku ezers, jo ziemeļu – dienvidu virzienā to ietver kāpu grēda. Pret ezeru vērstā mala- stāva. Šo pieņēmumu neapstiprina tikai tas, ka Kausezers ir dziļš, parasti tādi ezeri ir sekli. Daļa no Kausezera aizaugusi, atdalot atsevišķu ezeriņu – Mazo Kausezeru, platība – 1 ha. Veidojas par tipisku sūnu purvu.
Pakuļu ezers – atrodas ceļa Baldone-Tome kreisajā pusē, 10 km no Baldone, paugurainā meža masīvā. Platība – 1 ha. Vien krasts smilšains, pārējā daļā – krasta mala purvaina. Aug sfagnu sūna, grīšļi, dzērvenāji.
Ceplīšu ezers – atrodas dienvidrietumos no Baldone, ceļa Baldone-Iecava labajā pusē. Tas izveidojies ieplakā starp Ceplīšu un Vanagu kalniem. 20.gs. sākumā vēl bija lielākais un skaistākais Baldones ezers. No ezera ir iztecējusi Ceplīšu upīte, kura ietecēja Ķekavā.
1930.gados ezers sāka strauji aizaugt. 1939.gadā sāka nosusināt aizaugušās purvainās ezera daļas, izraka arī novadgrāvi no ezera uz Ķekavas upi. 1954.gadā uzsāka plašus meliorācijas darbus. Meliorētajos laukos ierīkoja tīrumus. 1960.- 1962.gadam Ceplīšu ezera meliorētajā pļavās veica drenāžas darbus. Ezera vietā pārsvarā izveidojās zāļu purvs, dienvidrietumos – sūnu purvs, kurā ir tikai 3 Ceplīšu ezera „acis”. Ceplīšu purvā- sapropeļa dūņas.

Dzirnavu ezeri

Baldones apkārtnē ir 3 dzirnavu ezeri: „Dzelzāmura” dzirnavu ezers pie Misas, „Stūra” dzirnavu ezers pie Misas un Dzirnavu ezers pie Ķekavas upes.

Dīķi

Dīķi ir ierīkoti gandrīz pie katrām mājām. Lielākie ir Kolhoza dīķis, kuru izveidoja, padziļinot ieplaku netālu no Ķekavas upes. 1960.-1970.-tajos gados izraka lielo novadgrāvi no Ceplīšu ezera – purva līdz Kolhoza dīķim

Upes

Visas Baldones upes ietilpst mazo upju kategorijā, tās vietām iztaisnotas unpadziļinātas.
Ķekava – garums 31 km, platums – 9 m, dziļums – 0,8 m, Sausās Daugavas pieteka.
Ķekavas pietekas: Bakāne (un tās pietekas- Mazais strauts, Rozīšu novadgrāvis, Ventiņa ar savu pieteku Vilkupīti, Slociņa) Dumbrāju novadgrāvis, Režupīte, Ceplīšu novadgrāvis, Zites strauts, Laurupīte, Bačupīte, Alkšņu strauts, Melnais strauts, Sūnupīte, Urdziņa, Dobupīte, Kākauļu novadgrāvis.
Kausupīte – ietek Daugavā.
Bērzene ( arī Bērze ) – garums 15 km, platums 3 m, dziļums 0,3 m. Sausās Daugavas pieteka.
Bērzenes pietekas – Pikstupīte, Puķupīte, Rukmaņu novadgrāvis.
Misa – garums 108 km, platums – 10-15m, dziļums 1m, Iecavas pieteka.
Misas pietekas – Milupīte, Vāverupīte, Griķu novadgrāvis, Rūķu grāvis, Gaurupīte, Lapsēnu novadgrāvis, Trimdu grāvis.

Purvi

Baldones lauku teritorija ir bagāta ar purviem, to skaits ir ap 90. Tie izveidojušies starp morēnu pauguriem. Baltijas ledus ezeram izzūdot, zemākajās vietās izveidojās ezeri un purvi. Par to liecina augu paliekas kūdrā, kas ir vairāk kā 2 m biezā slānī un aizņem lielas teritorijas.
Nelieli ezeri un purvi veidojušie arī kritenēs. Purvi izveidojušies arī vājas noteces vietās. Ķekavas upes un tās pieteku ielejās vājas noteces vietās izveidojās purva pļavas – dumbrāji.
Pēc augu sekas, kūdras slāņu sastāva un minerālvielu daudzuma purvi dalās zāļu purvos, sūnu purvos un pārejas purvos. No Baldones apkārtnes lauksaimniecībā izmatojamās zemes gandrīz puse ir meliorētas. Daļa no purviem ir nosusināti, tur izveidoti tīrumi un kultivētas pļavas. No purviem iegūto kūdru un sapropeli izmanto smilšaino augšņu uzlabošanai, pakaišiem.
Lielākie purvi:
Dūņu purvs- platība 10 ha, atrodas starp Jēzītes un Doļu kalnu. Līdz 1973.gadam no purva ņēma dziednieciskās dūņas sanatorijas vajadzībām.

Pladu purvs – platība 70 ha. No 1973.gada ņēma dziednieciskās dūņas sanatorijas vajadzībām.
Dūņu slānis sasniedz 18 m biezumu.
Zāļezera purvs – platība 200 ha. Atrasts dziednieciskais sērūdens. Nedrīkst nosusināt.
Mežmaļu-Bajāru purvs – platība 80 ha, sūnu purvs, atrasts sērūdens. Nedrīkst nosusināt.
Krauķu purvs – platība 104 ha, zāļu purvs, Atrodas no „Spodriņu” mājām līdz Kausezeram.
Nedrīkst meliorēt.
Zites purvs – platība 104 ha, zāļu purvs, meliorēts, ierīkoti tīrumi un ganības.
Klapu purvs – meliorēts, ierīkoti tīrumi.
Ceplīšu purvs – aizaugušā daļa meliorēta, iegūst sapropeli.
Skārsteņu pļavas – platība 75 ha, zāļu purvs, meliorēts, ierīkotas pļavas un tīrumi.
Skurbu purvs – platība 105 ha, daļa purva nosusināta, ierīkoti tīrumi un pļavas.
Bernestu purvs – platība 170 ha, nosusināts.
Radziņu purvs – platība 79 ha, nedrīkst meliorēt.
Lipšu purvs – meliorēts, ierīkoti tīrumi.
Pieraiņu purvs – platība 135 ha, nosusināts.
Kausezera purvs – ( arī Elles pods) – atrodas pie Mercendorfas muižas centra.
Pulkarnes dumbrāji – atrodas pie Baldones-Rīgas ceļa, meliorēti, ierīkoti tīrumi.
Bēču purvs – atrodas pie Bēču mājām.

Iegruvu bedres – karsta kritenes

Baldones apkārtnē raksturīgas daudzas piltuvveida zemes iegruvumu bedres. Iegruvumu bedru veidošanos izskaidro ar ģipšakmens slāņu atrašanos zemes dziļākajās kārtās, un apakšzemes ūdeņiem tos izšķīdinot, radušajos tukšumos iebrūk zeme. Iegruvu zeme pēc saviem apmēriem ir ļoti dažādas.
Iespējams, ka Liliju ezers, Dūņu ezers Pladu purvā un Lielā Kausezera dziļākā vieta ir senas iegruvu bedres.
Vairākas iegruvu bedres ir Doļu, Jēzītes, Smugaušu, Riekstu kalnu un „Avotnieku”, „Mežmaļu”, „Bojāru”, „Asenberģu”, „Timbu” un „Dekmeru” māju apkārtnē. Sena un liela iegruvu bedre ir Gailīšu kalna virsotnē (75 m vjl.) ar diametru 22 m, dziļumu – 7m. Uz austrumiem no Riekstu kalna ir iegruvu bedre, kura iesaukta par Ziedu gravu, tās dziļums -11 m, diametrs – 20 m.
1915.gadā Daugmales ceļa malā, iepretim observatorijas ceļam izveidojās ļoti liela iegruvu bedre, tās dziļums – 10m. 1917.gadā jauns zemes iegruvums noticis pie „Avotnieku” mājām, 1934.gadā – Riekstu kalna rajonā, 1932.gada pavasarī – pie „Mežmaļu” mājām. Kalna un Pasta ielas krustojumā ir senas iegruvu bedres. 1971.gadā izveidojās iegruvu bedre uz ziemeļiem no Parka ielas, dziļums – 4m, diametrs – 6 m. 1973.gada novembrī iegruvu bedre izveidojās Priežu ielā, dziļums 7 m, diametrs – 5 m, 1985.gada 23.maijā Daugavas ielā, iepretim Baltajai pilij, pēkšņi parādījās tukša bedre – karsta kritene, diametrs – 15m, dziļums -10 m. Vēlāk kritene piepildījās ar ūdeni. 1986.gada kriteni aizbēra. 1986.gada 4.novembrī Daugavas ielā 7 izveidojās neliela kritene.

Salas

Baldones apkārtnē ir nelielas saliņas. Misas upē saliņas veidojas starp Misas vecupi un Misas upi un posmā starp „Dzelzāmuru” un „Stūriem”: Jurīša saliņa, Ibenetes, Dzirnavu, Krastiņu, Pirts Griķu salas un Gatersala. Jurīša saliņa ir 1 ha liela, atrodas pie „Salu” mājām. Ibenetes sala – 2 ha liela, Dzirnavu sala atrodas pie „Stūru” dzirnavām. Posmā starp „Stūriem” un Briežu tiltu ir Egļu un Zīļu sala. Lielākā ir Zīļu sala, uz kuras atrodas 7 mājas: „Kēvicu”, „Lapseņu”, „Runkuļu”, „Ābeļu”, „Otrās Ābeļu” un „Grīšļu” mājas. Egļu sala atrodas tuvāk Misas labajam krastam.
Arī uz Ķekavas upes ir mazas saliņas. Tās veido Ķekavas upes attekas- vecupes. Iepretim „Dālderu” mājām Ķekava izveido vairākas attekas, kuras kopā ar Ķekavas upi izveido nelielas saliņas.

Pļavas

 

Zemas avotainas pļavas atrodas Baldones dienvidaustrumos. Lielākās pļavu platības ir Misas un Ķekavas ielejās, pļavas ir arī ap mazajām upītēm. Pļavu nav ap Baldones ezeriem, jo tie ir mežos, purvos, iegruvu bedrēs.
Pļavas iedala dabiskajās un kultivētajās pļavās. Lielas dabisko pļavu platības ir Misas kreisajā krastā – palienā. Nosusinātajos purvos ir ierīkotas kultivētās pļavas

 

Meži

Līdz mūsdienām saglabājušies plaši augstvērtīgu mežu masīvi, kas aizņem ap 16 000 ha??. Mežu masīvos pārsvarā skuju koki, vietām aug arī lapu koki. Baldones priedes ir vienas no garākajām Latvijā, tās sasniedz 35 m augstumu. Visvecākās priedes ir Morisona kalnā. To vecums ir ap 250-260 gadu. Ap 240 gadu vecas priedes ar ap Ķeguma prospektu un Priežu ielu. Priedes iemīļojušas smilšainu augsni. Priežu mežos zemsegu veido balti vai gaiši briežu ķērpji, baltās smilts neļķes, laimiņi, mārsili un miltenes.
Līdzenumā vai zemās vietās aug egles, tīri egļu meži ir tikai pie Riekstu kalna un Dzelzāmura.
Egļu mežos zemsegu veido zaļās sūnas, zaķu kāposti, baltās orhidejas, saulenītes, ziemeļu linnejas.
Meži bagāti ar ogām un sēnēm, medību putniem un dzīvniekiem.
Loti jāsaudzē: skudras, kamenes, bites, vardes, krupji, zalkši, glodenes.
Mežos ir arī kaitīgi dzīvnieki un kukaiņi: jenoti, odzes, odi, dunduri, ērces, priežu un egļu mizgrauži, meža blaktis, smacētāji.

Dižkoki

Ozoli: Kausu ozols, apkārtmērs – 6,40 m;
Čoku ozols, apkārtmērs – 4,91 m;
Zīļu ozols, apkārtmērs – 4,30 m;
Ābeļu ozols, apkārtmērs – 4,50 m;
Elkšņu ozols, apkārtmērs – 4,60 m;
Cenu ozols, apkārtmērs – 4,20 m;
Lamžu ozols, apkārtmērs – 3,45 m;
Pauguru ozols, apkārtmērs – 3,28 m.
Ozolu rinda pie „Urlu” mājām. Sarkanie ozoli Baltās pils parkā.

Egles. Milzu egle sanatorijas parkā, apkārtmērs – 2,74 m, Korejas egle pie Pasta un Daugavas ielas.

Priedes. Resnākā priede Ķeguma prospektā, apkārtmērs – 3 m. Māzerainākā priede aiz Pakuļu ezera, apkārtmērs- 0,5 m, augstums – 19 m, vainaga izmēri – 6x 7m, vecums – 100g.

Liepas. Mežvidu liepa, apkārtmērs – 4,1 m. Bērnu nama liepas – divas tuvu augošas liepas, apkārtmērs – 5, 30m un 4,30m. Lamžu liepa, apkārtmērs – 4,2m.

Kļavas. Lamžu kļava, apkārtmērs – 2,5m.
Apses. Lamžu sudraba apse, apkārtmērs – 2,45m.

Parki

Sanatorijas „Baldone” parks. 1818.gadā barons Korfs ap kūrortu sāka iekārtot parku, abpus Ķekavas upei. Parka platība 13 ha. Parkā daudz retu koku un krūmu., 23 – introducētie, Parkā pie sēravota uzstādītas skulptūras – „Māra”, „Ķirzaciņa”, „Vāverīte”., pie vannu mājas „Bērni ar gliemežvāciņu”.1990.- tajos gados skulptūras vairs nerotā parku. „Ķirzaciņa” un „Bērni ar gliemežvāciņu” – nozagtas, „Māra”un „Vāverīte”sabojātas.

Baltās pils parks. Baltā pils celta 1890.gadā, kā mežkunga Mickēviča ģimenes dzīvojamā māja. Ap pili Mickēvičs ierīkoja parku – sastādīja dažādus retus kokus un krūmus, izraka dīķi un kanālu. Parka platība – 2,7 ha. Parks piekļaujas mežam. Parkā bija 17 vietējas augu sugas , 33 introducētas. Kanāls un dīķis aizauguši.

Baldones bibliotēkas parks. Baldones bezmaksas bibliotēkas parks atradās pie Saiešanas nama, kur kādu laiku darbojās bibliotēka. Saiešanas namu ierīkoja, pārbūvējot veco Punkas krogu. Aiz ēkas uz rietumiem Baldones bezmaksas bibliotēkas biedri iestādīja nelielu parku. Tika iestādīti

Dendrārijs „Rozītes”. 1928.gadā dabas zinātnieki Pauls un Marija Galenieki nopirka nelielas mājas Baldones pagasta „Rozītes”. Viņi ap „Rozītēm” izveido interesantu parku, audzē kokus no sēklām, stāda svešzemju un pašmāju kokus un krūmus. Dendrārijā ir ap 70 eksotisko nkoku un krūmu. Parka platība ir 1,8 ha. Profesora P.Galenieka memoriālais dendrārijs 1,8 ha platībā, izdalīts kā republikas nozīmes aizsargājams dabas objekts.

Mercendorfas muižas parks. 1786.gadā Līvenu dzimta no Kurzemes hercoga Pētera nopērk Mercendorfas muižu, uzceļ dzīvojamo māju un ap to iekārto parku. Parkā aug svešzemju un vietējie koki un krūmi. 1894.g. no pils līdz lielceļam iestādīja liepu gatvi, kopā tika iestādīti 132 koki.

Parks Morisona kalnā. 1797.gadā angļu tirgotājs Morisons no valsts īrēja zemes gabalu un kalnu. Kalnā uzcēla dzīvojamo māju savai ģimenei, dārznieka māju, kalpu māju un stalli.Morisona dārzniekam lika izkopt kalna ziemeļu nogāzi un ierīkot parku, izcērtot liekos kokus. Uz māju izveidoja aleju. Mūsdienās šis parks nav kopts.

Doļu kalna parks. 1930- tajos gados ap Doļu kalnu izkopa parku. Mūsdienās nekots.

Svētbirzs. Svētbirzs bija Baldones svētvieta. Svētbirzs atrodas no Baldones baznīcas akmens krāvuma līdz Iecavas ielai. Te bijusi sena kapsēta, 16.- 17. gs. Apkārt kapsētai auguši veci vītoli. Svētbirzs iekārtota 1.pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo baldoniešu piemiņai. Katram kritušajam iestādīja ozolu, viņa māmuļai – liepu. Pavisam iestādīja 53 ozolus un 53 liepas. Svētbirzi atklāja 1933.gada 11.novembrī. Padomju okupācijas gados Svētbirzi izpostīja.

Centrālais skvērs. Centrālais skvērs iekārtots 1950.gadā, iestādīja kokus, krūmus, ierīkoja celiņus. Skvērs atrodas starp Rīgas un Daugavas ielām. 1987.gadā skvēru paplašināja. Paplašinātajā daļā ierīkoja karoga mastu. 1988.gada 24.decembrī karoga mastā uzvilka sarkanbaltsarkano karogu..

Ceriņu parks. 1985.gadā Ķekavas labajā krastā pie sēravotiem ierīkoja Ceriņu parku.. Ceriņu parka teritorija aptver nojaukto kinoteātra „Zvaigzne” atrašanās vietu, nojauktās vecās katlu mājas atrašanās vietu. Parku iekārtoja talku veidā, iestādīja ceriņus, krūmus, puķes, ierīkoja celiņus un baseinu.1984.gadā ceriņu parkā uzstādīja piemiņas akmeni Baldones sēravotiem. 1996.gada 28.jūnijā Ceriņu parka Skulptūru dārzā atklāja skulptūra – Putns, 1998.gadā – „Putns -2”

Parks Vanagkalnā. 1991.gadā 17.decembrī Baldones pilsētas valde nolēma izveidot Vanagkalna parku. Parka platība 46 ha, no tiem 23, 6 ha ir meži. Parka teritorijā ietilpstošās zemes lietotājiem jāievēro parka teritorijas izmantošanas noteikumi. 1989.g. Vanagkalnā atklāja estrādi. Teritorija ap estrādi ir skaisti iekārtota un izkopta.

 

Akmeņi

Mežmaļu sārtais milzis atrodas pie Mežmaļu mājām. Tā apkārtmērs ir 9,5m, augstums-3m, lielākā daļa akmens atrodas zemē.

Observatorijas akmens. Pelēks granīta akmens stigas malā pie Observatorijas . Tā apkārtmērs – 5,58m, augstums -1,37m.

Morisonkalna akmens. Iespējams, ka tas ir senais upurakmens, ugunsakmens, svētakmens. Akmens sākumā bija gandrīz apaļš ar lodes formu. Kalna kādreizējā īpašniece baronese Hānenfelde likusi to pāršķelt, palikušais akmens izveidoja puslodes formu. Vecajā vietā atrodas apmēram puse no bijušā akmens. Tā apkārtmērs – 6,7m, augstums – 1,49m. Ap 2m no šī akmens atrodas daļa atšķeltā akmens. Tā apkārtmērs – 3,68, augstums 0, 60m.

Velna akmens atradās Riekstu kalna pakājē. Apkārtmērs 22m, augstums 3m. 50-to gadu vidū akmeni saskaldīja un aizveda uz Rīgu. Akmeni izmantoja 1905.gada pieminekļa postamentam.

Sešu krustu akmens atradās Baldones sanatorijas parkā. Tagadējā atrašanās vieta nav zināma. Par šo akmeni saglabājušies tikai nostāsti un aculiecinieku atmiņas.

Putlāču akmens, apkārtmērs 7m, augstums – 2m, atrodas pie Putlāču mājām.

Baldones meteorīts – „Debesu akmens”. 1890.gada 10. aprīlī. Misas muižā „Stūru” māju laukā nokrita meteorīts. Izsistais krāteris 1pēdu dziļš, un 2,5 pēdu plats, svars 5800gr. Tam bija bumbierveida forma. Tā pamatmasa gaiši pelēka, poraina un čaugana. Pamatmasa atgādina tufu. Pamatmasā saskatāmi nelieli metāliski graudiņi un mazas apaļas lodītes. Galvenā sastāvdaļa – olvīns, ir arī piroksēns, dzelzs, niķelis, bronzīts, hromīts. Tā garākie diametri 18x20 cm lieli. Visapkārt to aptvēra 0,25 – 0,50 mm bieza, melna kusuma –deguma kārta. Īpatnējais svars – 3,79. Rīgas Dabas pētnieku biedrība Baldones meteorītu sadalīja vairākām kolekcijām: Pēterburgā, Tartu, Jelgavā, Berlīnē, Vīnē, Drēzdenē u.c. Rīgā palika lielākais gabals – 2303 g smags un visa meteorīta ģipša modelis. Līdz 1939.gadam šī meteorīta kolekcija glabājās Rīgā Dabaspētnieku biedrības muzejā. 1939.gadā vācu tautības muzeja darbinieki to visu aizveda sev līdz uz Vāciju. Iespējams, ka kara laikā tas gājis bojā. Divi Baldones meteorīta gabaliņi glabājās Rīgas planetārijā.

Derīgie izrakteņi

Dziednieciskās dūņas. Dūņu purvā, Pladu tīrelī, Ceplīšu purvā.
Dziednieciskais sērūdens. Mežmaļu- Bajāru purva rajonā, Kausu, Zāļu, Pakuļu ezeru rajonā, pie Spodriņu mājām, Sēravotiņš sanatorijas parkā un avotiņi Parka ielā.
Saldūdens kaļķa atradnes. Bakanes upītes krastā 50 cm biezā kārtā, 0,2 km garumā.
Kūdras atradnes: lieli kūdrāji Zites, Andžu, Mercendorfas, Skārsteņu, Pladu purvos.
Dziedniecības vannām lietojamu sālījumu ar bromu atrada 1040m dziļumā sanatorijas tuvumā.
Morēna māla atsegumi Ķekavas upes krastos pie tilta Rīgas –Baldones ceļā pie Jaunvoitāniem, Doļu kalna nogāzēs, Strēlnieku un Parka ielas krustojumā.
Smilts un grants : pie Ziedoņu mājām, pie Putlāču mājām, pie Baldones vidusskolas.
Ģipšakmens Baldonē un tās apkārtnē 21-33m dziļumā.
Sanatorijas parka urbumos sekojošas kārtas: augsne, morēnu māls, smiltis, putekļu smiltis, dolomīts, ģipsis, smilšakmens. Urbumu dziļums – 150 metri.

Aizsargājamie un retie augi

Daugavas lilija, kumeļpēda, Daugavas vizbuļi, tauksakne, spriganes, Šķeltlapu silapurenes, dzeltenās kaķpēdiņas, maijpuķītes, savvaļas cigoriņi, mūžzaļās miltenes, nakstsvijoles, rūtainās fritilārijas, rudens vēlziedes, baldriāni.