Baldones novadā vissenākā apdzīvotība ir gar Daugavu. Daugmales pilskalns un tā apkārtne apdzīvota no 2.g.t.p.m.ē., Sakaiņu pilskalns un tā apkārtne – no 1.g.t.p.m.ē.
Domājams, ka Baldone un tā apkārtne apdzīvota no 5.gs., jo atrastie senkapi pie Urlu, Vilšķērstu un Ibenetes mājām, attiecas uz laiku no 5.-9.gs. Tai laikā iedzīvotāji pārsvarā dzīvojuši ciemos, bijušas arī viensētas. Mājas celtas guļbūves tehnikā no koka baļķiem. 10.-13.gs. iedzīvotāju skaits pieauga līdz ar zemkopības un lopkopības attīstību. Uz mežu rēķina palielinājās apstrādājamās zemes platības. Attīstījās arī tirdzniecība. Pieauga iedzīvotāju mantiskā nevienlīdzība. Daugmales un Sakaiņu pilskalnos radās nocietinātas pilis. Daugmalē bija izaugusi arī senpilsēta un osta.

Livonijas laikā sākās apbūve ap sēravotu. Teritoriju ap sēravotu sauca - Avoti. Pie sēravota bija uzcelts tā sauktais Mestra tornis – koka celtne. Te vasarās uzturējās ordeņa mestrs ar saviem pavadoņiem. Varēja ārstēties un medīt.
1477./78.gadu mijā Baldonē ar sērūdeni ārstējās saindētais Rīgas birģermeistars Soltrumps.
Bez Mestra torņa bija arī celtnes zirgu un medību suņu novietošanai, kalpotāju dzīvošanai. Zemnieku dzīvojamās ēkas bija koka celtnes guļbūves tehnikā.

Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā Baldone bija hercoga domene. Sēravota tuvumā atradās hercoga muiža. Plašāk izmantoja sēravotu. Hercogs Ernsts Bīrons centās Baldonē ierīkot kūrortu, bet šos plānus izjauca viņa izsūtīšana Trimdā. Ap 1770.gadu Baldoni sāk pieminēt kā kūrortu. Slimnieki uz Baldoni brauca arvien vairāk.
18.gs. otrā pusē pirmās speciālās mājas kūrviesiem uzcēla barons Līvens, kurš no hercoga rentēja zemi ap sēravotu. 1789.gadā Līveni no hercoga Pētera bija nopirkuši Mercendorfas muižu. Mercendorfas muižā viņi uzcēla kungu māju, kalpu māju, stalli. 1795.gadā Līveni atjaunoja sēravota nostiprinājumus, virs avota uzcēla jumtu.
Baldones miestā bija 20 dzīvojamās mājas, skolas nebija, bija baznīca. Pirmā baznīca – koka celtne celta ap 1560.g.. 1637.gadā tā ir tuvu sabrukšanai, tādēļ 1638.gadā uzceļ koka jaunu baznīcu. Pēc skaita trešā baznīca arī ir koka celtne, tā celta 1730 – 1735.gadā.
16.gs. izveidojās Mācītāja muiža. Ķekaviņas kreisajā krastā uzcēla mācītāja dzīvojamo māju un saimniecības ēkas.
Baldonē un Dzelzāmurā iekārtoja hercoga manufaktūras. Dzelzāmurā - dzelzs cepli, lielgabalu lietuvi, lielgabalu ložu lietuvi, virpotavu, zāģu gateri, mucenieka darbnīcu, kālija vārītavu, stikla cepli, pulvera dzirnavas, ūdens ratu. Baldonē – vadmalas austuvi, linu austuvi, ādu mītuvi, sedlinieku darbnīcu, kaltuvi, mucenieku un virvju vīšanas darbnīcas.
Mežkunga muižā izveidojās pie Baldones – Rīgas ceļa, kur uzcēla mežkunga dzīvojamo māju un kantori, saimniecības ēkas.
Hercoga muiža – Baldones muiža bija pie Baldones –Iecavas ceļa. Uzcēla muižas pārvaldnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkas.
Gar tirdzniecības ceļiem iekārtoja krogus – Priedes, Mežkunga, Kāķu, Misas.
Zemnieku dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas bija koka celtnes.
Baldones izaugsmi veicināja ārstnieciskie sērūdeņi, ārstnieciskās dūņas un skaistā, kalnainā, mežiem apaugusī apkārtne.

Baldonē, sēravota tuvumā, 1795.gadā atvēra vannu māju ar 5 vannām. Slimnieki dzīvoja privātmājās, krogos, šķūņos, ratnīcās. 1805.gadā zemi ap sēravotiem rentē iegūst brāļi Korfi. Viņi sāk celtniecības un labiekārtošanas darbus.
1810.gadā ir uzceltas 24 ēkas, tai skaitā deju zāle ar 2 piebūvēm, kurās bija 6 istabas, virtuve, ledus pagrabs, liela pirts vannu pieņemšanai, vannu māja, nabagmāja, tirgus ar 8 bodēm, viesnīca.
1818.gadā uzcēla vannu māju ar 30 koka vannām, 1828.gadā jau lietoja 50 vannas.
1809.gadā Baldones centrā atvēra aptieku.
19.gs.30-40.gados, Ķekaviņas labajā krastā gar ceļu ir A.Firksa kunga nams, Korfam piederošās 2 lielākas un 2 mazākas dzīvojamās mājas, Korfa villa, Korfa krogs, galma padomnieka Hageštroma nams, ģenerālgubernatora Bukshordena nams, galma zemes meistara barona Rennes nams, grāfa Pālena nams, kamerkunga fon Korfa nams.
1823.- 1824.gadam uzcēla jaunu, pēc skaita ceturto evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcu. Tā bija mūra celtne. 1870.gadā uzcēla jaunu skolu Mercendorfas pagastā, kura nodega 1918.gadā. 1876.gadā uzcēla Baldones pagasta skolu, kas gāja bojā 1944.gada septembrī.
1891.gadā mežkungam Mickēvičam uzcēla Balto pili. Rīgas ielā Audrings uzcēla dzīvojamo māju un veikalu. Rīgas ielā uzcēla Ķestera māju, Biedrības māju, Mercendorfas pagasta māju, Baldones pagasta māju. Apbūvētas bija tagadējās Rīgas iela, Krasta iela, Daugavas iela, Iecavas iela. 1907.gadā arī tagadējā Liepu aleja, Parka ielā bija Liepkalna pansija, ap 1910.gadu uzcelta Grīnbergu pansija, 1909.gadā uzceļ Baldones kūrmāju, Zilberants uzceļ veikalu. Uzcelta 4 dzirnavas – 3 ūdens un 1vēja . Liepu alejā bija akmeņkaļa darbnīca, Iecavas ielā – Jakara smēde. Bija arī galdnieka darbnīca, dārzniecības, darvas cepļi. Tika uzcelti vairāki krogi – Drukas krogs, Punkas krogs Iecavas ielā (1797.g), ko 1900.gadā pārbūvē par Saiešanas namu, Piķa krogs, Svenķa krogs, Šķēpiņkrogs, Beku krogs, Dekmeru, Sila, Rapska, Baznīcas, Bērzumnieku, Ebes krogi.
Zemnieku mājas – 1890.gadā celta Zīļu māja, Tērmaņu māja, Stuberovska māja, „Rājumi”, „Timbas”, „Reiskatas”, „Gali”, „Ķipāļi”, „Burkāni”, „Lapsēni”, „Blūnavas”, „Grēķu”, „Lauku Stuberi”, „Vilšķērsti”, „Kauķi”, „Sīgas”, „Urlas”, „Bernesti”, „Spindzeles, „Vecvagari”, „Ārstes”, „Mežastuberi”, „Spaļenieki”, „Ceplīši”, „Galiņi”, „Bēniķi”, „Zaļie”, „Strauti”.

Latvijas Republikas laikā plaši noritēja celtniecības darbi. Cēla dzīvojamās mājas, vasarnīcas, privātpansijas.
Rīgas ielā 67 uzcēla jaunu pagasta valdes māju – vienstāvu sarkanu ķieģeļu celtni (padomju laikā ēkai uzcēla 2 stāvu).
1923.gadā uzcēla skolu Rīgas ielā 99 uz Rapska kroga pamatiem.
1928.gadā sākās intensīva vasarnīcu celtniecība, līdz 1932.gadam bija uzceltas 52 vasarnīcas, 20 dzīvojamās mājas. 1936.gadā Baldones centrā ir 74 dzīvojamās mājas.

Uz 1937.gadu Baldonē darbojas 13 pansijas, pārējās ir Rīgas iedzīvotāju vasarnīcas.
Pansijas – vasarnīcas (no 1920. – 1940.gadam)

„Baltā pils” īpašnieks N.Mickēvičs	„Laiņu” māja īpašniece K.Prīverte, Tilta ielā.
„Silva” īpašnieks M.Apinis, Vilhelms Doberts	„Atpūta” īpašnieks M.Kreicers
Asanta vasarnīca Lauku ielā 8, ( izdodamas istabas un dzīvokļi, dārzniecība )	„Meža Dzintari” īpašnieks M.Kalniņš, Dzintara iela 5
Villa „Vera- Lian” īpašniece V.Teļegina-Vasiļjeva , Kalnu ielā 20,	„Lonnija” īpašnieks Markevics,(ūdensvads, tālrunis- Milupe18)
Kļaviņa vasarnīca īpašnieks K.Kļaviņš, Kalnu ielā 4	M.Apiņas ziemas atpūtas vieta īpašnieks M.Apinis
Liepkalnu pansija Parka ielā 8	M.Kreicers-Priedīte
K.Pfeifera ziemas dzīvojamā māja īpašnieks K.Pfeifers, Tilta ielā 4	Vasarnīca "Melita" īpašnieks K.Kuks, Lauku ielā 12
Priverta vasarnīca Morisona aleja 2, tagad Draudzības 2 (pie kūrmājas parka)	Davainovsku vasarnīca Krasta ielā 13/15
A.Tillnera vasarnīca īpašnieks A.Tillners, Daugavas ielā 25 (tālrunis Rīga-42684)	Kleinberga pansija īpašnieks dr.med. Kleinbergs, Krasta ielā 19

Lazdiņu māja īpašnieks S.Rozencveigs
„Fromm” īpašnieks L .Šmits
Morisona apdzīvoja Liptāls (celta 1930.gadā, kara laikā nopostīta)
Zāles māja Lauku ielā 2 (mājā bija veikals)
Bergmaņa vasarnīca īpašnieks Bergmanis, Liepu alejā…
Miezīša vasarnīca Ķeguma prospekts
Bāliņu vasarnīca Parka ielā 1
„Meža šalkas” vasarnīca īpašnieki aktieri E.Mačs, L.Žvīgule
Diplomātu vasaras rezidence Draudzības iela 2 (pretī sanatorijai)
Bļodnieku pansija īpašnieks K.Bļodnieks, Rīgas ielā (atradās 2 stāvā)
Baldones sēravotu kūrmāja ekonoms H.Celms (tālrunis-58)
Himmelrein vasarnīca Ķeguma prospekts 7 (tagad 1)
Šēnberga pansija Krasta ielā 7 un Tilta ielā 8
Grušteinu pansija Krasta ielā…
Villa „Korf„ vēl šodien Krasta ielā 4 ( Kādreiz tā esot saukta „Īriss”, laikam jau tāpēc, ka pansija bija krāsota skaistā zilpelēkā krāsā ).

1930 – 1935.gadam uzcēla jaunu skolas ēku Iecavas ielā 2 (1961.gadā – uzcēla 1 piebūvi, 1995.-2001.gadam -2 piebūvi).
1933.-1935.gadam pār Ķekaviņu uzcēla metāla kaluma tiltu.
1937.gadā Riekstu kalnā uzcēla skatu torni, 1928.gadā Rīgas ielā – pasta ēku, 1936.gadā pasta ēkai uzcēla otro stāvu.
1922.-1924.gadam izremontēja kūrorta vannu māju.
1921.-1925.gadam kūrmāju pārbūvēja.
1921.-1923.gadam izbūvēja šaursliežu dzelzceļu līdz Daugavai – zirgu tramvajs. 1937.gadā to motorizēja.
1920.gadā uzbūvēja ūdenstorni.1926.gadā uzcēla jaunu dūņu un komprešu iestādi, arhitekts prof.Artūrs Krūmiņš (1951.gadā to pārbūvē par kinoteātri „Zvaigzne”, 20.gs 80.gadu sākumā. To nojauca.)
1936.gadā atklāja vasaras peldbaseinu. 1936.gadā Rīgas ielā uzcēla kūrorta administrācijas ēku, 1939.gadā atklāja jauno vannu māju.
Laukos zemnieki, karā nopostīto ēku vietā, cēla jaunas. Zemi ieguvušie zemnieki cēla dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas.
Krogus pārkārtoja par iebraucamajām vietām.
Iekārtoti 10 veikali, 3 dārzniecības, 3 frizētavas, 5 dzirnavas, 5 zāģētavas, 14 darbnīcas,1 krejotavu.

Celtniecība no 1950. gada līdz 2000.gadam

1954.gadā Baldonē uzcēla autoostu ( 90.gados to nodedzināja).
1957.gadā uzcēla Rīgas ielā 77 dzīvojamo māju, 1958.gadā uzbūvēja mājai Rīgas ielā 67 otro stāvu.
1958.gadā bijušās Ķestera mājas vietā Rīgas un Pilskalna ielas stūrī uzcēla rūpkombināta māju.
1958.gadā nodibina Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrozizikas observatoriju Riekstu kalnā – uzcēla pirmos paviljonus. 60.gados uzcēla dzīvojamās mājas, klubu. 1964.gadā uzstāda Šmita teleskopu.
1959.gadā Dārza ielā uzcēla pirti. Iepriekš pirts bija Krasta ielā.
1959.gadā sāk „Radona”- radioaktīvo vielu atkritumu glabātavas celtniecību.
1960.gadā uzcēla dzīvojamo māju Rīgas ielā 75.
1960.gadā kopsaimniecībā „Mežvidi”uzcēla kantora māju.
1961.gadā ekspluatācijā nodeva Baldones vidusskolas piebūvi.
1961.gadā ekspluatācijā nodeva sanatorijas 7.korpusu Rīgas ielā, no 1985.gada – dzīvojamā ēka.
1962.gadā uzcēla dzīvojamo māju Rīgas ielā Baznīcas kroga vietā.
1963.gadā uzcēla dzīvojamo māju Rīgas ielā 44.
1963.-1966. sanatorijai uzceļ jaunu katlu māju.
1965.-1969.gadam uzcēla jaunu bērnu pansionātu.
1967.gadā ekspluatācijā nodeva sanatorijas jauno ēdnīcu 500 vietām.
1967.gadā atklāja universālveikalu „Baldone” ( tajā laikā "Uzbekija").
1968.gadā nodeva lietošanā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu „Avots”.
1970.gadā kopsaimniecībā „Mežvidi” uzcēla ēdnīcu.
1970.gados uzcēla gastronomijas veikalu.
1970.-1080.gados kopsaimniecībā uzceltas vistu fermas „Ziemeļos” un „Dākās”, liellopu ferma – „Amoliņos”, zvēru – „Dākās”.
1971.gadā kopsaimniecībā „Mežvidi” uzcēla konservu cehu, sanatorijai saimniecības ēku ar garāžām.
1975.- 1980.gadam uzcēla sanatorijas septiņstāvu dzīvojamo korpusu ar 550 vietām
1978.gadā uzcēla dzīvojamo māju sanatorijas darbiniekiem Daugavas ielā 9.
1981.gadā kopsaimniecībā „Baldone” uzcēla saldējuma cehu.
1982.gadā atvēra jaunuzcelto bērnudārzu.
1983.gadā uzcēla sanatorijas klubu.
1985.gadā sanatorijā darbu sāk jaunā vannu māja, atklāj Mūzikas skolu,
1987.gadā atklāj jaunuzcelto kinoteātri „Baldone’ un Mākslas skolu.
1988.gadā nodeva ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Daugavas ielā 15.
1988.gadā nodeva ekspluatācijā kulinārijas veikalu un konditorejas ceptuvi.
1988.gadā nodod ekspluatācijā 39 dzīvokļu māju Zīļu ielā 13, iesākta celtniecība vēl 2 mājām.
1989.gadā svinīgi atklāja Brīvdabas estrādi Vanagu kalnos.
1990 -1992.gadam uzcēla kopsaimniecības „Baldone” jauno kantora ēku. No 1995.gada Baldones Domes ēka.
1991.- 1995. gadam uzcēla slimnīcas piebūvi.
1992.gadā sāka celt jaunu pasta un telegrāfa kantori ( uzcēla tikai pamatus, ko vēlāk nolīdzina).
1992. gadā aiz sanatorijas administratīvās ēkas uzcēla divas nelielas mājas, vienu privatizēja Muzikantu ģimene, otru – Konovaļenko ģimene)
1995.gadā sāka celt Baldones vidusskolas otru piebūvi, 1999.gadā mācības varēja sākt 1.stāvā, 2000.gadā – otrajā stāvā, 3.stāvs – pabeigts 2007.gadā.

Līdz 2000.gadam Baldones pilsētas teritorijā zemi īpašumā, ar tiesībām celt ģimenes mājas, piešķīra 327 īpašniekiem, no tām uzceltas 232 mājas.
Baldones lauku teritorijā piešķirta zeme īpašumā, ar tiesībām celt ģimenes mājas, 220 īpašniekiem.
Baldones pilsētā ir 35 daudzdzīvokļu mājas.

Ietves, ceļi

1988.gadā ietve no Rīgas- Daugavas ielas krustojuma līdz Baltajai pilij.
1985.gadā ietve Rīgas ielas kreisajā pusē no Sēnītes līdz parkam.
1987.gadā projekts Rīgas ielas apgaismošanai visā garumā līdz Ķeguma prospektam.
1987.gadā ietve Iecavas ielā no skolas krustojuma līdz tagadējai Domes ēkai.
1986.gadā labiekārtots skvērs pretī baznīcai, ar celiņiem.
1987.gadā ar caurteku izbūvēta un noasfaltēta Pilskalna iela.
1988.gadā asfaltēta Lauku iela.
1988.gadā asfaltēta Zīļu iela ( agrāk Komjaunatnes iela), apgaismojums līdz Kučieriņu mājām.
1986.-1989.gadam ūdensvads – kanalizācija Rīgas ielā , Dārza ielā , pieslēgums slimnīcai.