Jau kopš 1962.gada Baldones lauku teritorijā Kalniņos pastāv radioaktīvo atkritumu glabātuve Radons. To apsaimnieko valsts VA BAPA. Glabātuves teritorijas ir 7 ha, tā atrodas ceļa P89 malā. Līdz radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons izbūvei, šie atkritumi glabājās vairākās vietās Fizikas institūtā, Politehniskajā institūtā un Mikrobioloģijas institūtā.
Pirms pirmo tvertņu celtniecības, zeme piederēja Baldones mežniecībai. 1959.gadā to mežniecībai atsavina. Sākumā izbūvētas 2 tvertnes, viena sausajiem atkritumiem, otra šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. 
Lēmumi par celtniecības sākumu nav pieejami, neoficiāls viedoklis tvertnes būvētas Baldonē, jo atradās tuvu Rīgai un Salaspilij. Tas, ka Baldonē atradās Vissavienības kūrorts netika ņemts vērā. Tvertnes Nr. 1 ietilpība ir 200 kub.m, patlaban tā ir apbērta ar smiltīm un veido nelielu uzkalniņu. Tverne Nr.2 ar tilpumu 200 kub.m ir attīrīta no šķidrajiem atkritumiem un netiek izmantota. Tvertnes Nr.3(1962.gads) un Nr.6(1970. gads) ir līdzīgas, veidotas no standarta betona blokiem, tāpēc 1986. gadā tika papildus hermetizētas. 3. tvertnes kopējā radioaktivitāte ir daudz augstāka. Patlaban tās vietā ir tāds pats uzkalniņš kā 1. tvertnei. Virs 6. tvertnes uzbūvēta ēka autokrānam. Tvertnes Nr.4 un Nr. 5. ir vismazākās (40 kub.m), paredzētas bioloģisko atkritumu uzglabāšanai, būvētas attiecīgi 1974. un 1987. gadā. Vislielākā ir 7. tvertne, kas sastāv no 10x130 kub.m sekcijām, kurās ievieto ar celtņa palīdzību radioaktīvo atkritumu konteinerus. Tā ir vienīgā šobrīd izmantojamā tvertne, tādēļ radioaktīvais fons tās tiešā tuvumā ir augstāks kā pārējām. Par šīs tvertnes būvniecību 1991. gadā notika asa valdības(toreiz vēl Ministru padomes) un baldoniešu diskusija, kuras rezultātā tapa 1991. gada 11. jūlija ministru padomes lēmums Nr. 178 Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma Radons rekonstrukciju. Minētajā lēmumā tika paredzēts no valsts budžeta asignējumiem uzcelt vidusskolu, ambulanci ar aptieku, dzīvokļu māju skolotājiem, komplekso katlumāju. Līdz 1995. gadam tika uzcelta slimnīcas piebūve ar pabeigtu 2. stāvu. Pirmo stāvu pabeidza dažus gadus atpakaļ Rīgas rajona padome par Valsts kasē ņemtā kredīta līdzekļiem. !994. gadā sākās vidusskolas piebūves projektēšana. Līdz šim ir nodots ekspluatācijā sporta komplekss, daļēji viens mācību korpuss (nav ierīkota ventilācijas sistēma), uzbūvēts sākumskolas korpuss. Valsts šajā projektā 14 gadu laikā ieguldījusi 1,5 milj. Ls, pašvaldība-1,65 milj. Ls. Lai projektu pabeigtu pilnībā, vēl nepieciešami 1,72 milj.Ls.
Līdz 1972.gadam Radonā glabāja vietējos radioaktīvos atkritumus, sākot ar 1972.gadu radioaktīvos atkritumus sāka vest arī no citām PSRS republikām. Bīstamākie bija no Kaļiņingradas atomzemūdenēm.1986.gadā ievietoja 2 mašīnas no Černobiļas ar spectērpiem. Šobrīd tur uzglabā radioaktīvos atkritumus no pētniecības instit
ūtiem, medicīnas iestādēm, ražotnēm un Salaspils kodolreaktora. Atkritumu importu aizliedz LR likumdošana, tādēļ no citām valstīm tie ievesti netiek. 3. un 7. tvertnēs atrodas arī lietotie slēgtie avoti, kuru radioaktivitāte ir augstāka nekā to pieļauj MK noteikumi Nr.129 (19.03.2002 .) un kuri saskaņā ar minētajiem noteikumiem būtu apglabājami pazemes glabātavā 100 m dziļumā. Tā kā Latvijā tādas nav un netiek arī plānota, tad to uzglabāšanai 50 gadu garumā tiek plānota speciāla tvertne Radonā. Kaut gan Radons kā pievirsmas glabātava paredzēts tikai atkritumu uzglabāšanai, tomēr jāatzīst fakts, ka citas vietas, kur tos apglabāt patlaban nav, tādēļ 1.,3., 4., 5., un 6. tvertnēs tie faktiski ir apglabāti uz mūžīgiem laikiem.
Uzņēmums ir pakāpeniski rekonstruēts, darbs ar radioaktīviem atkritumiem un jonizējošā starojuma avotiem pilnveidots. Glabātuve ir nodrošināta ar nepieciešamo dozimetrisko un radiometrisko aparatūru. Valsts monitoringa dati norāda, ka netiek pārsniegts Latvijas fona radiācijas līmenis. Monitoringa rezultāti atrodami arī internetā. 2001. gadā tika veikts glabātavas drošības novērtējums, ko veica starptautiskais konsorcijs CASSIOPE. Novērtējumā konstatēts, ka patlaban Radons atbilst prasībām , tomēr veicama virkne pasākumu drošības līmeņa paaugstināšanai( teritorijas apsardze, papildus hermetizācija u.c.) Daļa pasākumu ir īstenoti, taču pašu tvertņu drošības paaugstināšana tiek saistīta ar Radona turpmāko paplašināšanu, kas nepieciešama apmēram 1500 kub.m radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, kas radīsies, likvidējot Salaspils kodolreaktoru. Kodoldegviela no reaktora, saskaņā ar starptautiskām tiesību normām, jāizved uz valsti, no kuras tā ir ievesta, kas daļēji jau ir izdarīts. 2003. gada 26. jūnijā MK apstiprināja Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas koncepciju laika posmam līdz 2010. gadam, kas paredz arī 10000 Ls lielas ikgadējas kompensācijas izmaksu pašvaldībai un Radona paplašināšanu. Lai varētu uzsākt paplašināšanu, 2005. gadā tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) divu jaunu tvertņu zemas aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas būvniecībai . Ieskats 2005.gada 14.jūnija LNT ziņu raidījumā - "Meklējot kodolmērkaķošanos kaimiņos, patoloģiski aizmirstam par savu kodolizgāztuvi"...
Pret to izbūvi iebilst Baldones pašvaldība un iedzīvotāji. Viņus satrauc tas, ka IVN nedod pārliecību par drošību ilgā periodā, kā arī tas, ka Radona klātbūtne rada psiholoģisku diskomfortu un aizspriedumus pret pašvaldību kā tādu, kas kopumā traucē attīstībai, pazemina nekustamā īpašuma cenas, neveicina uzņēmējdarbības (t.sk. sanatorijas) attīstību, jaunu iedzīvotāju pieplūdumu un līdz ar to arī budžeta jūtamu pieaugumu. Dome vairākkārt pieņēmusi lēmumus, nepiekrist darbu uzsākšanai. Taču, neskatoties uz visiem iebildumiem, 2008. gada 2. decembrī MK akceptēja IVN gala ziņojumu , kas nozīmē zaļo gaismu projektēšanas darbu uzsākšanai. 2009. gada budžetā šim mērķim līdzekļi gan nav paredzēti.
Baldones pašvaldība 29. decembrī 2008. gadā ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret Ministru kabinetu par Minitru kabineta rīkojuma atcelšānu.
Ministru kabinets ar savu rīkojumu paredz, ka baldones pašvaldībā RADON atvērs vēl divas tvertnes radioaktīvo atkritumu glabāšanai. Šāds rīkojums pieņemts pretēji Baldones iedzīvotāju un Baldones novada domes paustajiem protestiem (Baldones iedzīvotāju pikets pie Ministru Kabineta 2008.gada 2.decembrī- skatīties TV3 ziņu raidījumu). Bez tam Ministru kabinets nav izpildījis arī 1991. gada rīkojumā paredzētās saistības par finansējumu, kā kompensāciju par Baldones iedzīvotājiem radītajām neērtībām.
Rīkojums Nr. 769
Rīgā (prot. Nr. 86 46.§)