K_vesture

Ap 19.gs. vidu spēcīgs tautiskās kustības vilnis pārņem latviešu tautu un tautā sākas atmodas laikmets, ko veicina latviešu gruntnieku un saimnieku izveidošanās un izglītības pieaugšana.
Arī Baldones novada teritorijā sākas rosīga sabiedriskā dzīve. Dibinās skolas, biedrības, notiek aktīva kultūras dzīve.

Biedrības Baldones apkārtnē

1871.gadā nodibinās dziedātāju biedrība.
1896.gadā nodibinās brīvbibliotēkas biedrība- viena no pirmajām bibliotēkas biedrībām Latvijas teritorijā
1896.gadā nodibina Baldones lauksaimniecības biedrība.
1893.gadā nodibinās Baldones sēravotu labierīcības un namīpašnieku biedrība.
1910.gadā nodibinās Baldones patērētāju biedrība.
1911.gadā dibināta Baldones lauksaimniecības krājaizdevumu biedrība.
1928.gadā nodibinās baznīcas dāmu komiteja.
1925.gadā nodibināja Baldones draudzes jauniešu pulciņu.
1922.gadā Baldones lauksaimniecības biedrība atjauno darbību.
1920.gadā dibināta Šūšanas biedrība „Zingers”.
„Zinger” šūšanas biedrība ( Rīgas ielā 83. Tieši šajās telpās no 1925. gada notikuši „Singer” firmas organizētie izšūšanas kursi. Katrai saimniekmeitai un bagātākai saimniecei ir bijusi vēlēšanās un liels gods mācīties šajos kursos, un par saviem panākumiem viņas lepojušās ne mazāk kā Kaucmindes dāmas. Otrajā stāvā bijušas 9 istabas, kuras izmantojuši kā pansiju kūrorta viesi).

1837.gadā nodibināta tautas bibliotēka Baldonē. No 1900.gada brīvbibliotēka atradās piebūvē pie Saiešanas nama, (1928.gadā tā nodeg , bet tiek atjaunota).
1929.gadā uz Baldones-Vecmuižas ceļa tika uzcelts Baldones bezmaksas tautas bibliotēkas biedrības nams.

Neatkarīgās Latvijas laikā 1920-to gadu sākumā Baldonē nodibinātas 2 biedrības: Baldones lauksaimniecības biedrība 1922.gadā un Baldones krājaizdevumu sabiedrība 1923.gadā.

Baldones Lauksaimniecības biedrība.
1896. gadā Baldonē tika nodibināta lauksaimniecības biedrība, dibinātājs Jānis Goldmanis – viņš kļūst arī par biedrības priekšsēdētāju. 1922. gadā biedrība atjaunota. 1927. gadā pārveidota – Baldones muižas (tagad – Vārpas) piensaimnieku sabiedrībā. Daļa zemnieku saražoto pienu veda uz Baldones krejotavu.
Baldones muižas centru piešķīra lauksaimniecības biedrībai. Biedrība sniedza palīdzību, padomu, rīkoja zemnieku dienas. 1938. gadā tapa biedrības karogs. Biedrības priekšnieks bija „Zaķu” māju saimnieks Jānis Šmithens.

Laikraksts „Tēvija” 1944. gada martā raksta: „Baldones lauksaimniecības biedrības rīkotajā zemnieku dienā, kurā bija ieradušies tuvu pie 500 dalībnieku, profesors P. Starcs runāja par lauksaimnieka turpmākajiem uzdevumiem, pieskaroties mūsu lauksaimniecības attīstības posmiem un norādot, ka latviešu lauksaimniecība atrodas uz augsta attīstības līmeņa. „Mums tikai vairāk jārūpējas, lai mūsu tautā pavairotos cilvēku skaits, jo tikai tad būs nākotnes nozīme mūsu lauksaimniecības sasniegumiem.” Zemnieku dienu nobeigumā Jānis Šmithens uzaicināja klātesošos nodziedāt „Nevis slinkojot un pūstot”.”
Pat kara laikā zemnieki bija apņēmības pilni, bet vēstures rats griežas un 1944. gadā J. Šmithens ar ģimeni emigrēja no Latvijas – trimdas vieta ASV, Kalifornija. Par lauksaimniecības biedrības priekšnieku bijis arī Atis Gals. Varbūt varam kopīgi noskaidrot, kuros gados?
Tātad, biedrība rīkoja zemnieku dienas, kurās apkopoja sasniegto, lasīja lekcijas, apbalvoja veiksmīgākos saimniekus, rīkoja konkursus. Par priekšzīmīgu saimniekošanu tika apbalvots Grīnfelds no „Dāboliņu” mājām un daudzi citi saimnieki.
Pagājušā gadsimta 30 - jos gados modernākā tehnika bija „Caurumu” māju saimniekam Bāliņam. Vēl bez tam traktori bija „Aizpuru” un „Lamžu” māju saimniekiem. „Sīgu” māju saimniekam piederēja tvaika katls un kuļmašīna. Vēl kuļmašīna bija arī dzirnavniekam Auniņam.

Baldones pagastā 1930.gadu otrajā pusē darbojās aizsargu biedrība, krājaizdevu sabiedrība, Baldones lauksaimniecības biedrība (dibināta 1880.gadā), Baldones sēravotu labierīcības un namīpašnieku biedrība, bibliotēkas biedrība, ugunsapdrošināšanas biedrība (dibināta 1930.gadā) un meliorācijas sabiedrība.

Visaktīvākā no visām ir Baldones sēravotu labierīcības un namīpašnieku biedrība. Tās sākumi meklējami 1893.gadā, bet pārveidota tā tika 1935.gada 15.maijā Biedrības mērķis – rūpēties par Baldones un apkārtnes izdaiļošanu un pacelšanu kā saimnieciski, tā garīgi. Uz 1937.gadu biedrība darbojas 226 biedri. Līdzekļus iegūst no pasākumiem rīkotiem sezonas laikā ( īpaši gadskārtējiem bērnu svētkiem). Biedrība šajā laikā ir veikusi daudz dažādus darbus: ir ierīkots ielu apgaismojums, izlaboti ceļi un izbūvēts ceļš līdz Riekstu kalnam (slēpošanas trasei) 5 km, un iekārtoti slēpošanas ceļi.

Kultūras dzīve
Kori, ansambļi, orķestri
1860.gadā uz mēģinājumiem pirmo reizi sapulcējas dziedātāji Baldones pagasta skolā.
1868.gadā nodibina kori, vadītājs pagasta skolotājs Krišjānis Šepskis. Kā Baldones jauktais koris ar 20 dziedātājām un 22 dziedātājiem, piedalījās Pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1880. – 1900.gadam Baldones un Mercendorfas pagastu jaukto kori vada Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks skolotājs Juris Zundurs.

No 1900. – 1904. gadam kori vada – Frīdrihs Meijers.

No 1904. – 1911.gadam – Pēteris Krauze, pēc tam kori ir vadījuši – Jānis Grunde, Atis Zundurs, Dāvids Apinis, Jānis Priedītis.
Pastāvējis arī vīru vokālais ansamblis.

1900.gadā Baldones baznīcas kori vadījis Jānis Dūmiņš, profesora, Baldones Goda pilsoņa Jāņa Dūmiņa tēvs.

Līdz I.Pasaules karam kori aktīvi piedalās dažādos pasākumos, pēc kara koris atjauno darbību, izveidojas deju kopas, pūtēju orķestri – ugunsdzēsēju, aizsargu, evaņģēliski luteriskās baznīcas, baznīcas koris (vadītājs – A.Dalbers), ansambļi.

1933.gada vasarā notika Pirmo dziesmu svētku 60.gadu atceres dienas, kurās piedalījās arī Baldones koristi, apmēram, 40 dziedātāji, kurus diriģēja Jānis Priedītis.
Bija jāiemācās ap piecdesmit dziesmām.
Kora mēģinājumi notika katru sestdienas pēcpusdienu 6.klašu pamatskolas telpās. Ik pa laikam notika kopmēģinājumi Rīgā. Mēģinājumus diriģēja Teodors Reiters, Voldemārs Ozoliņš, Teodors Kalniņš.
Tad, kad bija pilnīgi skaidrs, ka koris Dziesmu svētkos piedalīsies, sāka domāt par tērpiem. Nolēma stilizētus – pelēkus svārkus ar izšuvumu, ņieburu, baltu blūzi, izšūtu metāla vainadziņu. Drēbi tērpiem auda paši, tāpat citus izstrādājumus. Koristu kopskats bija skaists, taču žūrijas komisija godalgoja tikai tos korus, kuru tērpi bija etnogrāfiski pareizi.
Dziesmu dienu vieta – Esplanāde. Koncerti notika trīs dienas. Bija viesi no Somijas, Igaunijas, Lietuvas. Šo valstu himnas dziedāja oriģinālvalodās. Kopkori diriģēja prof. Jāzeps Vītols, Alfreds Kalniņš, Teodors Reiterns, Emilis Melnagailis.

1936.gada 8.novembrī Baldones koris piedalās 6.klašu pamatskolas iesvētīšanas koncertā
kopā ar Marisu Vētru un Lūciju Garūtu.

Baldones vīru koris
1934.gadā skolotāja Priedīša vadībā, sveic K.Ulmani, prezidenta Baldones apmeklējuma laikā
1937.gada 13.jūnijā – skolotāja A.Tikiņa vadībā dzied pirmajā kūrmājas vasaras sezonas atklāšanas sarīkojumā.

VII. Latviešu Vispārējos Dziesmu svētkos 1938.gada 20., 21. un 22.jūnijā piedalījās Baldones aizsargu nodaļas koris (dibināts 1919.gada augustā kā Baldones bibliotēkas biedrības koris)
Diriģents – Augusts Tikiņš
Soprāni – Berta Baltiņš, Emma Feldmans, Erika Kārkliņš, Zinta Kārkliņš, Vilma Punka, Elza Zariņš, Vilma Meijers, Valija Untiņa, Vilma Zariņš, Elza Bļodnieks, Anna Likmans
Alti – Vilma Enne, Austra Melders, Irma Priede, Veronika Gedzuns, Ludmila Biša, Tekla Strautnieks, Elza Skujs, Milda Likmans
Tenori – Jānis Lapiņš, Jēkabs Feldmans, Roberts Bēka, Rihards Šternfelds, Roberts Pļavnieks, Ludviķis Grīga, Jānis Lazdiņš
Basi – Nikolajs Grīnfelds, Arnolds Bēka, Oļģerts Biša, Alfrēds Biša, Kārlis Ārste, Hugo Šternfelds, Jānis Ļūmans

1947.gadā Baldones kori sācis vadīt Edvīns Lejasmeijers. Septembrī - pirmie mēģinājumi. Dziedātāju skaits pakāpeniski pieaug līdz 60 ( 24 vīri). Rīko vietējus koncertus.
Kora filiāle darbojās „Zaļajos” – mēģinājums 1 reizi nedēļā.
Kultūras nama direktors ... Daboss (dziedāja basu) palīdzēja organizēt un aktīvi piedalījās kora darbībā.
1948.gada Dziesmu svētki Ogrē, bija pirmā reize, kad Baldones jauktais koris E.Leijasmeijera vadībā, uzstājās ārpus Baldones, un ieguva ceļojošo sarkano karogu. Tika izvirzīts uz Dziesmu kariem Rīgā, kur no pusfināla tika līdz finālam (15 koru sastāvā). Godalgotu vietu neieguva. Ogrē dziedāja Jāz.Mediņa „Dziesmu Rīgai, pusfinālā - igauņu komponista Arro dziesmu „Pļāvēju dziesma”, bet finālā – Jāz.Vītola „Gaismas pili”.
1949.gadā Ogres apriņķa Dziesmu svētkos jauktais koris izcīnīja otro vietu, zaudēja – Ogres pilsētas korim.

1950.gada Baldones rajona Dziesmu svētkos korī bija 70 dziedātāji, un koris izcīnīja 2.vietu, zaudēja

Iecavas jauktajam korim. Dziedāja „Ревета смогне Днiпр широкий”, un „Jaunais laiks”.
1951.gada Baldones rajona Dziesmu svētkos koris ieguva 2.vietu.
No 1949.gada līdz 1954.gadam Edvīns Lejasmeijers bija arī Baldones rajona Dziesmu svētku virsdiriģents.

Sākot ar 1952.gadu, sakarā ar neklātienes mācībām, Edvīns Lejasmeijers pārtrauc Baldones jauktā kora vadību, lai gan dzied korī, kuru vadīja Ilmārs Redlihs.

Laikposmā no 1952.gada līdz 1959.gadam Baldones jauktais koris darbību ir pārtraucis. Citu diriģentu vadīti Baldoni reprezentē sieviešu un vīriešu vokālie ansambļi (arī kori).

1959.gadā, pēc augstskolas beigšanas, Edvīns Lejasmeijers atsāk vadīt Baldones jaukto kori .
20.februārī atsākās mēģinājumi. Ieradās 13 cilvēki. Pēc kāda laikā korī jau dzied 51 korists, 34 sievas un 17 vīri. Vislielākais dziedātāju skaits ir no Baldones rajona patērētāju biedrību savienības.

1960.gada 28.jūnijā Iecavā notika Jaunatnes svētki. Tajos piedalījās arī atjaunotais Baldones jauktais koris, kas izpildīja Jāz.Vītola „Beverīnas dziedoni” un „Gaismas pili”, J.Ozoliņa „Gaiziņš”, Līgo dziesmas Ern.Vīgnera apdarē.

Dalībnieku sastāvs:
Soprāni – T.Krastiņa, V.Lejasmeijere, H.Rutka, A.Cekuliņa, Z.Viļuma, V.Saukāne, A.Lejasmeijere, A.Lauka, S.Taurene, A.Ozoliņa, L.Kravale, B.Oliņa
Alti – A.Amentiņa, V.Spure, A.Seržante, E.Vaidžunaite, V.Bunde, V.Dozberga, L.Priede, M.Venta, E.Oļehnoviča, A.Ķēniņa
Tenori – J.Tikmers, G.Jansone, R.Kaufmanis, A.Gausis, K.Štrombergs, J.Gruziņš, Z.Romulis, P.Riņķis
Basi – A.Lakstīgala, V.Šulcs, A.Kravalis, J.Dozbergs, A.Breņķis, J.Veronis, V.Rakovskis

Kora veterāni – V.Bunde, Sk.Puķīte, T.Krastiņa.
Aktīvākie koristi – L.Lazdiņa, L.Briede, Ē.Virse, A.Virsis, A.Adiene, A.Lakstīgala, V.Čiževska, J.Gruziņš, A.Breņķis, R.Kiršteine, A.Kravalis, L.Kravale, V.Jēkabsone, A.Žaludka, A.Lejasmeijere, V.Spure, S.Taurene, A.Gausis
Lielākais mērķis – gatavoties Padomju Latvijas 20.gadadienai veltītajiem Dziesmu svētkiem 1960.gadā.

1960.gadā koris piedalās Dziesmu karā divas reizes – Rīgā un Saulkrastos. Rīgā Baldones koris ( 50 dziedātāju, 16 – vīri), piedalījās Rīgas rajona dziesmu karā, izcīnot 2.vietu, zaudēja Mežrūpniecības darbinieku korim. Sakarā ar to, ka daži kori nebija iemācījušies visas dziesmas, Dziesmu svētku laikā Saulkrastos atkārtoja Dziesmu karu, kurā 1.vieta – Mežrūpnieku korim, 2.vieta – Salaspils un Botāniskā dārza apvienotajam korim, 3.vieta – Baldones jauktajam korim.
Kora darbība pārtrūka 1962.gadā, kad Edvīns Lejasmeijers aizgāja strādāt uz Zinātņu Akadēmiju.

Ap 1963.gadu Baldones jaukto kori sāk organizēt Andrejs Baumanis.
1965.gadā Baldones patērētāju biedrības jauktais koris piedalās Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētkos.

Diplomdarba aizstāvēšana- eksāmens, beidzot konservatoriju, 1965.g. 17.aprīlī.

Baldones sieviešu koris

1948.gadā Ogrē, arī Baldones sieviešu koris izcīnīja godalgotu vietu
1949.gadā Ogrē, izcīnīja 1.vietu
1950.gadā Baldones rajona Dziesmu svētkos – 1.vieta

Baldones vīru koris

1950.gadā Baldones rajona Dziesmu svētkos – 1.vieta

Baldones ciema jauktais koris - no 1975 gada novembra
Diriģents – Edvīns Dziļums
Draudzība ar Saldus Tautas kori „Varavīksna”.

1976.gadā piedalās Ogres zonālajos Dziesmu svētkos

1977./ 78. gada sezona
5.septembris – pirmais mēģinājums(ar V.Kaminska „Dziesmu”)
28.oktobris –Baldones kultūras namā koncerts veltīts LOSR (Lielās Oktobra Sociālistiskās
revolūcijas ) 60.gadadienai. Repertuārs „Ļeņinam”, „Pakāpies kalnā”, „Dzimtene”.
11.novembris – kora 2.gadu jubilejas koncerts. Ieradies profesors J.Dūmiņš.
20.janvāris – kultūras namā pašdarbnieku vakars
25.janvāris – kora kopsapulcē ievēl jaunu kora padomi un pieņem kora statūtus
Kora vecākais – Modris Eliass.
25.marts – sovhoztehnikumā „Bulduri” klubā notiek Rīgas rajona Bulduru zonas koru skate-
koncerts. Tiek izvirzīts Latvijas Universitātes Lielajā aulā dziedāt labāko rajona koru koncertā.
1.aprīlis – koncerts LU Lielajā aulā. Dzied R.Paula, Z.Purva „Esam tavi mēs Dzimtene”, E.Dārziņa, V.Gētes „Minjona”, latv.t.dz.V.Kaminska apdarē „Bēdu manu , lieli bēdu”.
20.maijs – Tautas kora „Rīga” koncerti. Baldonieši ielūgti kā viesi.
23.jūnijs – Jāņu vakars Gorbenko kalnā (Morisonkalns)

1978./79. gada sezona
kora ceturtā sezona, pirmajā mēģinājumā – 31 dziedātājs, koncertmeistars – Juris Rižovs
3.novembris – koncerts Baldones kultūras namā
9.decembris – koncerts Iecavā ( kopā ar Putnu fabrikas kori)
24.marts – uzņem viesus – Talsu patērētāju biedrības sieviešu kori „Vaiva”, diriģents – Jānis Keičs
13.maijs – Berģos koru skate
10.jūnijs – Rīgas rajona Dziesmu un deju svētki Saulkrastos ( 2.vieta)
no 17.-23.jūnijam – ekskursija uz Ļeņingradu

1979./80.gada sezona
šajā sezonā kopā ar E.Dziļumu strādā konservatorijas studente Inga Brūvere
Kora vecākais – Modris Eliass, saimniecības vadītāja – Irēna Dilbo
Koncertmeistare – Edīte Marnauze

25.decembris – Latvijas Valts Universitātes Lielajā aulā klausās „AVE SOL” koncertu
2.janvāris – Operas un baleta teātrī skatās opereti „Sikspārnis’
26.janvāris – ciemos pie Talsu kora „Vaiva”
13.februāris – kopmēģinājums Berģos
16.februāris – koncerts Saldū
17.februāris – Berģos Latvijas Radio ieraksts – P.Plakida dziesma „Ar dziesmu dzīvība” un P.Čaikovska „Mākonītis”
7.marts – koncerts Riekstu kalnā
12.marts – kopmēģinājums Berģos
21.marts – ģenerālmēģinājums pirms draudzības koncerta ar cesvainiešiem
22.marts - koncerts ar Cesvaines kori, viesdiriģente – V.Ezeriņa
30.marts – skate. Žūrijā: D.Gailis, H.Mednis, E.Račevskis, D.Reiters, J.Rijnieks, R.Lasmane, I.Endziņa. 2.vieta un iespēja piedalīties jaukto koru pusfinālā Rīgā.
8.jūnijs – Rīgas rajona Dziesmu un deju svētki Saulkrastos
23.jūnijs – koncerts Gorbenko kalnā

4.jūlijs – jauni tērpi
6. – 13. jūlijs - Dziesmu svētki Rīgā. Apmešanās Rīgas 72.vidusskolā. Lietus jauc koncerta kopmēģinājumus. Slapji. 12.jūlijs – gājiens, 13.jūlijs – koncerts
15.-17.augusts – sezonas noslēgums
Ekskursija uz Tallinas Olimpisko centru

1996.gadā pie domes bija tikai koris “Dziedātprieks”, 2004.gadā jau ir 15 kolektīvi. Visjaunākais ir dramatiskais kolektīvs. Rudenī ir tāds saspringtāks laiks, kamēr visiem saplāno nodarbību laikus un telpas, bet pamazām ar gadiem tas iestrādājas un necenšamies īpaši ko mainīt.

Koru diriģenti Baldonē dažādos laika posmos
Krišjānis Šepskis – 1868.gadā dibinājis Baldones pieaugušo kori, kas piedalījās I.Latviešu dziesmu svētkos Rīgā.
No 1868.- 1880.gadam Vadījis Baldones un Mercendorfas pagasta jaukto kori. Arī savas skolas
skolēnu kori.
Juris Zundurs – no 1880.gada – 1900.gadam diriģējis Baldones un Mercendorfas pagasta jaukto kori, bijis Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks. No 1873. – 1900. gadam vadījis Mercendorfas pagasta skolas skolēnu kori.
Fridrihs Meijers - no 1900.- 1904.gadam diriģē Mercendorfas pagasta skolas skolēnu kori.
Pēteris Krauze - no 1904.- 1911.gadam diriģē Mercendorfas pagasta skolas skolēnu kori
Jānis Grunde – Baldones pagasta skolas skolotājs, no 1901.gada – 1910.gadam Baldones un Mercendorfas pagasta jaukto kori, vadījis arī savas skolas kori
Atis Zundurs - vada Baldones un Mercendorfas pagasta jaukto kori no 1911.- 1914.gadam, un no 1921 .- 1926.gadam Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelnieks. Vada arī skolas kori.
Dāvids Apinis – no 1918.-1920.gadam diriģē Baldones un Mercendorfas pagasta jaukto kori. Baldones pagasta skolas skolēnu kori.
Anna Bankevica – skolotāja, no 1927.- 1929.gadam jauktā kora diriģente
Jānis Lakševics – skolotājs, no 1929.-1930.gadam, arī Baldones skolas skolēnu kora diriģents
Jānis Priedīte – 6.klašu pamatskolas pārzinis, no 1931.-1936.gadam Baldones jauktā kora diriģents, 1933.gadā piedalījās 8.Dziesmu svētkos Rīgā.
Augusts Tikiņš – Baldones skolas pārzinis, no 1936.-1944.gadam pēdējais brīvās Latvijas diriģents. Koris 1938.gadā piedalījās 9.Dziesmu svētkos. Vadīja skolas skolēnu kori.
Larisa Mailīte
Edvīns Lejasmeijers
Alise Akmentiņa
Andrejs Baumanis
Brigita Kalniņa
Edīte Marnauza

1950-tajos gados Baldonē bija sieviešu vokālais duets – Alise Akmentiņa ( Baldones vidusskolas skolotāja) un … Plokste (kultūras nama direktore).
No 1956.-1965.g. baldoniešus iepriecināja sieviešu vokālais duets – Veronika Saukāne (aptiekas darbiniece) un Alise Akmentiņa. Dueta vadītājs – Gunārs Jansons. 1958.g. jūnijā viņas piedalījās 1.republikas jaunatnes festivālā, kas notika Rīgā, un kļuva par laureātēm.
Bija arī trio – Alise Akmentiņa, Veronika Saukāne un Laimonis Bļodnieks.

No 1957.gada janvāra Baldones rajona kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības dalībniekiem pievienojas vīru vokālais ansamblis. Ansamblī 12 dalībnieki – Gulbis, Krastiņš, Atvars, Reriks, Hincenbergs, Saulinskis, Adienis, Alenčiks, Riekstiņš, Kalevics, Bļodnieks un Krūka.
Vadītājs – Gunārs Jansons. Viena no pirmajām Danko dziesma „Rudens sarmu ieklāj matos”.
1958.gadā viena gada atskaites koncertā ansamblis dzied M.Zariņa „Noktirni” no oratorijas „Cīņa ar Velna purvu”. Ir uzšūti krāšņi tautas tērpi.
G.Jansona vadībā darbojas arī sieviešu vokālais ansamblis.
Gunāra Jansona bērēs 1989.gada martā baldoniešus pārstāvēja senioru kora „Dziedātprieks” veterāni V.Bunde un A.Baumanis.

1959.gadā Baldones rajona kultūras nama vīru ansambli un sieviešu sekstetu vada LV Konservatorijas students Gastons Šteins.

1980.gada 8.jūnijā Rīgas rajona Dziesmu un deju svētki, kuros piedalās Baldones kultūras nama darba veterānu deju kolektīvs .Vadītāja Biruta Putniņa.

1985.gada decembrī uz pirmo mēģinājumu sanāk senioru koris „Dziedātprieks” (nosaukums no 1988.gada 5.janvāra). Diriģents- Andrejs Baumanis.

1999.gada rudenī nodibinājās Baldones vidējās paaudzes deju kopa „Degsme”, vadītāja Ilona Ķimena.

No 2000.gada Baldonē darbojas jauktais koris „Tempus”. Diriģente Kristīne Milaševiča.

No 2001.gada, kā Baldones domes kolektīvi, darbojas 2 pašdarbības vokālie ansambļi –„Spuldzītes vējā” un „Mazuļu vokālais ansamblis”, vadītāja Sarmīte Skrūzmane.

2001.gada 7. februārī uz pirmo mēģinājumu sanāk senioru deju kolektīvs „Luste”. Vadītāja Ilona Ķimena

2003. un 2004. gadā darbojas domes vokālie ansambļi „Spuldzītes vējā”, vadītāja S.Skrūzmane, mazuļu vokālais ansamblis „Popši”, vadītāja S.Skrūzmane.

2005.gadā pašvaldībā darbojas vokālie ansambļi: ,,Leida", vadītāja Brigita Kalniņa, ansamblis ,,Spuldzīte vējā", vadītāja Sarmīte Skūzmane, ansamblis ,,Re bemol"-jaunākā grupa, ansamblis ,,Re bemol" vecākā grupa, vadītāja Sarmīte Skūzmane.

Baldonē izveidojās jauns ansamblis " Tumors,". Grupā muzicē: Pēteris Riekstiņš un Jānis Riekstiņš - balss, Valters Suķis -ģitāra, Oskars Kaņeps -bungas. 4.martā Valmierā kārtējā Latvijas jauno grupu festivālā ,,STAGE Nr. ONE" Baldones ansamblis ieguva 1. vietu un galveno balvu (12 dziesmu ierakstu studijā ,,G Cooper") 15 ansambļu konkurencē.

2005.gadā Baldones jaunais dziesminieks Jānis Holšteins kļuva pazīstams kā daudzsološs jaunais izpildītājs Goran Gora. Jānis dzimis 1984. gada 2. martā Rīgā, no 1997. gada dzīvo Baldonē. Beidzis Baldones vidusskolu, mācās par režisoru. Goran Gora nav tikai mūziķis, viņš raksta arī stāstus, dzeju, glezno. Iztiku pelna ar pasākumu organizēšanu. Kā mūziķim viņam sevis izteikšanai uz skatuves daudz nevajag- tikai viņš, ģitāra, un skaņu aparatūra. Piedalījies koncerttūrē Latvijā, koncertējis arī ārzemēs -ASV, Anglijā, Zviedrijā, 2006.g. septembrī dosies uz Vācijas festivāliem.

Instrumentālisti

1924.gadā izveidoja "Jauniešu pūtēju orķestri", bija 6 instrumenti, pirmo reizi uzstājās 1924.g. 19.oktobri Baldones draudzes sapulču zāles iesvētīšanas svinībās.
1925.g. ugunsdzēsēji izveidoja savu pūtēju orķestri.
1930 -tajos gados izveidoja baznīcas orķestri.
Savu orķestri izveidoja arī aizsargi.
Orķestri spēlēja zaļumballēs, kāzās, kristībās, iesvētībās, bērēs, sniedza ari priekšnesumus.

No 1945. - 1947.g. Baldones 7.kl. pamatskolā darbojās mūzikas pulciņš, vadītāja skolotāja Larisa Mailīte. No 1947.g. mūzikas pulciņu vada Edvīns Lejasmeijers.
No 1945.g. kultūras namā par pianistu sāk strādāt Oļģerts Zundurs -Ata Zundura dēls. Viņš ir deju kopas pianists.
1950 -tajos gados Baldonē kultūras namā darbojās estrādes orķestris, vadītājs Gunārs Balodis, kurš spēlēja akordeonu. Pēc Gunāra Baloža orķestri vadīja Ilmārs Rēdlihs. Akordeonu spēlēja Andrejevs. Ari Rēdlihs spēlēja akordeonu. Pianiste Cīrule. Laimonis Bļodnieks spēlēja akordeonu - solo un estrādes orķestri.
1958./59.m.g. skolā izveidoja pūtēju orķestri, vadītājs.. Boss.
1961./62.m.g. skolā nodibina estrādes orķestri, vadītājs Gunārs Jansons.
1970 -tajos gados skolā estrādes orķestri izveidoja skolotāja Bitīte Baune.

No 1984.- 1987.g. Baldones kultūras namā darbojās Jura Riekstiņa vadītais estrādes ansamblis. Soliste - Ieva Akuratere.

No 1999.gada darbojas Baldones pilsētas domes koklētāju ansamblis "Dzītari", jo skolnieces bija kļuvušas par jaunietēm. Vadītāja Valda Bagāta. Ari vijolnieku ansamblis "Meloss" kļuva par domes ansambli. Vadītāja Solvita Loka.
Domes koklētāju ansamblis "Dzītari" 1999.g. novembrī piedalījās starptautiskajā folkloras festivālā Japānā. Ansamblis ar koncertiem ir viesojies vairākās pasaules valstīs - Japānā, Portugālē, Kanādā, Vācijā, Holandē, Somijā.
23. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos piedalījās Baldones mūzikas pamatskolas koklētāju ansamblis un domes koklētāju ansamblis "Dzītari".
Domes koklētāju ansamblis "Dzītari" ieguva 3. vietu vecākajā grupā, Baldones mūzikas pamatskolas koklētāju ansamblis ieguva 3. vietu jaunākajā grupā. Tautas tērpu skatē "Dzītari" ieguva 1. vietu.

2004. gadā Baldonē turpina darboties
- domes koklētāju ansamblis "Dzītari",
- vijolnieku ansamblis "Meloss",
- orķestris "Baltā pils"
- 2001. gadā izveidotais bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām vijolnieku ansamblis "Brita-band”.

2004.gada pavasarī Rīgas rajona pašdarbības kolektīvu skatē koklētāju ansamblis "Dzītari" ieguva 1.pakāpes diplomu, vadītāja V.Bagāta.
2004.-2005.g. turpina darboties domes koklētāju ansamblis „Dzītari", vijolnieku ansamblis ,,Meloss", orķestris ”Baltā pils" un bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām ansamblis ,,Britta-band", vadītāja Solvita Loka.

2005.-2006.g. darbojas orķestris „Baltā pils", vadītāji Solvita Loka un Aigars Dziļums, kā domes pašdarbības kolektīvs, vadītājus atalgo dome.
Darbojas arī domes koklētāju ansamblis ,”Dzītari", vadītāja Valda Bagāta. Nedarbojas vijolnieku ansamblis "Meloss".

Pasākumi

Baldones rajona pastāvēšanas laikā (no 1950.-1960.gadam) Baldonē regulāri notika rajona Dziesmu svētki.
*
1955.gada 3.jūlijā notika Baldones rajona Dziesmu svētki, veltīti Padomju Latvijas 15.gadadienai. dziesmu svētku virsdiriģents – Jānis Ozoliņš, diriģenti – Alberts Skuja un Ilmārs Redlihs. Dziesmu karā 1.vietu un ceļojošo karogu izcīna Iecavas ciema apvienotais koris, diriģents – A.Skuja. Starp sieviešu koriem 1.vietu izcīnīja Vecumnieku tautas nama koris, 3.vieta – Baldones sieviešu korim.
Starp deju kolektīviem 1.vietu un tiesības piedalīties republikas Dziesmu svētkos iegūst Baldones Kultūras nama deju kolektīvs (vadītājs V.Ozols).
*
1990.gada 10.jūnijā Rīgas rajona Dziesmu svētki notiek Vanagkalna estrādē
30.jūnijā – šeit pat notiek Latvijas Republikas Dziesmu un deju svētkos aicināto ārzemju koru koncerts (programmiņa).
*
1999.gada 5.jūnijā Baldones estrādē Vanagkalnā
notika Rīgas rajona bērnu deju kolektīvu svētki.
*
2005.gada 15. jūlijā Latvijā norisinājās VI starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”. Tā ietvaros Baldones estrādē notika krāšņs koncerts.
Koncertā piedalījās ne tikai Rīgas rajona dejotāji, bet arī viesi no Ēģiptes, Grieķijas, Krievijas un Vācijas, kā arī Daugavpils Latviešu kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Sābri” un folkloras kopa “Svātra”. Kopumā no 12 Rīgas rajona pašvaldībām koncertā uzstājās 20 tautas deju kolektīvi.
Šo pasākumu organizēja Rīgas rajona padomes Kultūras un izglītības pārvalde sadarbībā ar Baldones pilsētas domi. Koncerta direktore – rajona padomes galvenā speciāliste kultūras jautājumos Brigita Grīnfelde, koncerta režisore – Inta Vidže, Baldones kultūras darba organizatore, bet labi izskatīties palīdzēja māksliniece Marija Patmalniece. Programmu izveidoja, dejas salika un kolektīvus kopā pulcēja Rīgas rajona deju kolektīvu virsvadītāja Ilze Mažāne.

Kāpēc tieši Baldonē? Atbild Biruta Grīnfelde: “Šogad aģentūra “Tautas mākslas centrs” un Kultūras ministrija lūdza vienu no “Sudmaliņu” pasākumiem uzvest Baldonē, un šis bija jau otrais koncerts Baldonē šo gadu laikā, kopš deju festivāls notiek. Mums lūdza uzņemt piecus vieskolektīvus, ko mēs arī izdarījām, jo tā bija tāda savstarpēja kultūras apmaiņa starp mūsu kolektīviem un viesiem. Manuprāt, bija ļoti interesanti paskatīties, kā dejo mūsu kolektīvi un vieskolektīvi, jo tā tomēr ir dažādība. Manuprāt, mūsu kolektīvu kopējais līmenis bija augsts.”
Dejotāji skatītājus priecēja ar jautrām dejām, pilni enerģijas un entuziasma. Jāteic, koncertu lutināja labais laiks. Karina Putniņa, Baldones pilsētas domes priekšsēdētāja: “Šodien šeit sabraukuši ciemiņi ne tikai no simtiem, bet arī no tūkstošiem jūdžu liela attāluma, jo dejas māksla ir tāds izteiksmes veids, kas neprasa vārdus, tas saprotams visiem un vienmēr. Mēs esam patiesi gandarīti, ka šis pasākums notiek pie mums, ka mums uzticēts to organizēt un uzņemt viesus.” Arī pati Baldones domes priekšsēdētāja skatītājiem rādīja savu dejot prasmi.
Koncertā varēja vērot jaunas un visiem sen labi zināmas latviešu tautas dejas, acis priecēja arī vieskolektīvu neparastais sniegums. “Liels paldies par sadarbību Baldones pilsētas domei, visiem mūsu vadītājiem un virsvadītājiem, kas sagatavoja šo koncertu!” uzteic Biruta Grīnfelde. Nākamās “Sudmaliņas” notiks pēc trim gadiem

Teātris

Baldones novadā notika rosīga sabiedriskā dzīve. 1900.gadā Punkas krogs pārbūvēts par Saiešanas namu, kurā rādītas teātra izrādes, notikušas dejas, lasītas lekcijas, dibinātas biedrības. Baldonieši mīlējuši spēlēt un skatīties teātri. Arī teātra iestudējumi, kā veiksmīga tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.

No 1868. – 1873.gadam 8 reizes spēlētas teātra izrādes. 1875.gadā Sveņķu krogā tiek uzvesta luga „Pūces Spieģelis”, „Lakstīgala un brāļa meita”, „Vienai jāprecas”. Visus šos un turpmākos gadus sabiedrības galveni virzītāji bija skolotāji Jānis Grunde un Pēteris Krauze. Nebija neviena algota cilvēka pašdarbības vadīšanai.

No 1920.gada – 1941.gadam baldoniešu pašdarbnieku režijas ir vadījuši Emīls Mačs, Teodors Lācis, Kārlis Adernieks, Kārlis Ozols. K.Ozola režijā 1928.gadā tiek iestudēta Alfrēda Dziļuma „Pie ozola”.
Aktīvākie aktieri – Austra Adiene, Tekla Bēka, Jānis Melderis, Elza Grunde, Atis Gals, Mārtiņš Gals, Jēkabs Rūķis, Jānis Pļavnieks, Jānis Dūmiņš. Līdz 1940.gadam sabiedriskā dzīve notika Punkas krogā, Pulkarnes skolā un Apiņskolā.

1945.gadā baldonieši atjaunoja dramatisko kopu. Tika uzvestas vairākcēlienu lugas „Bāka uz salas”, „Ugunī”, „Zvejnieka dēls”. Notikums bija, kad lugā „Palmas zaļo vienmēr” kopā ar baldoniešiem spēlēja viesaktieris Eduards Pāvuls.

Kultūras darbinieki
Baldones novads, kaut arī mazs gan pēc iedzīvotāju skaita, gan arī pēc teritorijas, tomēr ir nesis sev līdz raženu kultūras dzīvi, kas neapšaubāmi lielā mērā ir ietekmējusies no Baldonē dzīvojošajiem inteliģences pārstāvjiem. 20.gadsimtā šeit dzīvojuši un darbojušies daudzi ievērojami kultūras un zinātnes cilvēki.

Baldones pagasta “Rietumos” savu bērnību un jaunību pavadījis rakstnieks Alfrēds Dziļums. Dzimis 1907.gada 2.maijā „Jenčos”. Vienu gadu mācījies Tērbatas skolā, pēc I.Pasaules kara atgriežas Baldonē. Mācās Baldones 1.pakāpes pamatskolā (Apiņa skola), pēc 3.klases – Rīgas Olava komercskolā.
Literāro darbību sācis 1929.gadā. Būdams aktīvs cilvēks, aizrāvis arī citus, un kopā ar Pulkarnes ļaudīm (8km no Baldones) iestudējis savas lugas „Egļu sala” un „Pie ozola” ( 1934.gadā).
Ir sarakstījis autobiogrāfiskus romānus „Zeme dzīvo” un Pēdas rīta rasā”. Šajos abos romānos rakstnieks sīki apraksta Baldones ciemu, un iedzīvotājus 1930-tajos gados.
Pēc 1944.gada Alfrēds Dziļums dzīvo Zviedrijā.

Ar Baldoni saistīta arī dzejnieka un rakstnieka Pētera Aigara (īstajā vārdā - Herberta Tērmaņa) dzīve. H.Tērmanis dzimis 1904.gada 10.oktobrī Doles „Vimbu krogā”. Uzaudzis Baldonē, „Ciršos”. Beidzis Rīgas komercskolu 1928.gadā. Viņa dzeja ir populāra tautā, īpaši dzejnieks ir cienīts dzimtajā pusē. Apdzejojis ir darba tikumu, lauku ļaužu dzīvi, nostādījis to pretī pilsētnieka dzīvei, ar dzejas palīdzību ir ielūkojies cilvēkos, to psiholoģijā. Darbi: „Mans marts”(1932.gads), „Rīta balāde”( 1934.gads).

Baldones kapos ir P.Aigara un viņa sievas Siras Jirgens pēdējā atdusas vieta.

Dzejoļus raksta – Jānis Bēniķis, arī Baldones Lācene, kura neprata ne rakstīt ne lasīt.

Viss mūžs ar Baldoni saistīts Nacionālā teātra aktierim Kārlim Ozolam. Dzimis Baldones pagastā 1914.gada 3.martā, visu bērnību ir nodzīvojis Baldonē. Ar 1924.gadu sācis iet Baldones 1.un 2.pakāpes sešklasīgajā pamatskolā. jau skolā interesējusi spēlēšana, un visi atzinuši, ka K.Ozolam tas tīri labi izdodas. 1930.gadā iestājas trīsgadīgajos Zeltmata dramatiskajos kursos. Pēc kursu beigšanas, darba piedāvājums Dailes teātrī, kur aktieris strādā no 1934.gada līdz 1936.gadam. No 1936.gada līdz 1937 gadam Kārlis Ozols ir iesaukts karadienestā 10.Aizputes pilkā. Pēc tam atkal atgriežas Dailes teātrī, kur spēlē līdz 1939.gadam. Kādu laiku bijis režisora Eduarda Smiļģa palīgs, mācījies „taisīt” izrādes. Vēlāk iestudējis izrādes arī Baldonē, kultūras nama pašdarbības teātrī.

“Bernestu” un “Spaļinieku” mājas bija gleznotāja Jāņa Oša dzimtas īpašums. Viņa kapavieta ir Bernestu kapos.

Baldonē dzimtā vieta ir gleznotājiem Atim Grundem, kas skolai uzdāvina gleznu „Sējējs”, bērnu patversmei – gleznu „Pļāvējs”, Ludmilai Krastiņai, Andrejam Niedram.

Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju Riekstu kalnā dibināja profesors Jānis Ikaunieks.

Savās dzimtas mājās “Rozītēs” pēc kara dzīvojis profesors Pauls Galenieks. Viņa atstātais mantojums – paša stādītais dendrārijs ar 70 retu augu sugām.

Arhitektūras pieminekļi

Mercendorfas muižas baronu fon Līvenu dzīvojamā māja. 1788.gadā Frīdrihs Georgs fon Līvens no Kurzemes hercoga Pētera nopirka Mercendorfas muižu. Šai laikā celta arī muižas kungu māja, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Sākumā kungu māja bija vienstāvu, vēlāk tai uzcēla otro stāvu klasicisma stilā. Galvenās fasādes centrā atrodas trīsstūra frontons, pie ieejas pusapaļš lievenis ar doriskām kolonnām. Abas ēkas spārnus dārza pusē rotājušas arkādes galerijas. Parādes durvis ir kāda amatnieka roku darbs, tās darinātas 18.gs.rokoko stilā.
1908.gadā barons savas pils priekšā licis uzcelt piemiņas akmeni ar uzrakstu „Mercendorf 1908 A.Līven”. Pils priekšā atradās skaists parks. Līveni pilī dzīvoja līdz 1920.gadam 1939.gadā viņi saņēma kompensāciju par saviem īpašumiem. Pilī darbojas Rīgas rajona bērnu nams.
1891.gadā mežkungam Mickēvičam uzcēla dzīvojamo māju – Baltā pils – historisma stilā.
1893.gadā Audrings Rīgas ielā uzcēla dzīvojamo māju, kurā atvēra arī aptieku.
1824.gadā celta Baldones baznīca – vēlīnais klasicisms.

Mākslas pieminekļi

Mercendorfas muižas kungu dzīvojamās mājas ārdurvju vērtnes. Durvis kāda amatnieka roku darbs. Tās darinātas no ozolkoka 18.gs.otrajā pusē. Augšdaļā izliekts dzegas fragments, no kura uz leju virzās pagara reljefa josla. Apakšējā daļā tā noslēdzas ar masīvu izliektas formas pildiņu, kura virsma dekorēta ar smalki izstrādātiem rokoko ornamentiem. Arī profili, līstes, kapiteļi, dzegu volūtveida gali ir smalki un meistarīgi izstrādāti. Uz šodienu saglabājušās kāpnes, kuras izgatavotas 19.gs.otrajā pusē. Tās ir roku darbs, ko izgatavojuši vietējie meistari. Materiāls – ozolkoks. Kāpņu margas ar dekoratīviem izgriezumiem. Iekštelpu apdarē arī bijušas arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgas detaļas. Vairākus figurālus gleznojumus sedz vēlāko krāsojumu kārtas. 1940.gados bērnu namam mākslinieks Atis Grunde uzdāvināja savu gleznu „Pļāvējs”. 2000.g. restaurēti oriģinālie sienu dekoratīvie gleznojumi pils zālē, oriģinālie paneļi un grīdas flīzes vestibilā.

Skulptūras kūrorta parkā pie sēravotiem

1)1883.gadā slēgtā koka lapenē virs sērūdens padeves uzstādīja skulptūru „Muciņa”. Sērūdens no caurules „Muciņas” vidusdaļā izplūda caur dzīvnieka mutīti. Ierīkoja arī otru sērūdens padevi. 1934.gadā virs Muciņas uzstādīja skulptūru „Ķirzaciņa”. 1950.gados pārkārtoja ūdens padevi, tagad tas plūda no ‘Ķirzaciņas mutītes. 1994.gadā krāsaino metālu zagļi nozaga „Ķirzaciņu”. Tagad ūdens izplūst no caurules.
2) 1938.gadā blakus otrai sērūdens padevei uzstāda skulptūru „Māra’ – tēlnieks… Jēkabsons, 1980.gados skulptūru nozaga, atrada un atveda atpakaļ. 1996.gadā skulptūra sabojājās. Tā ir noņemta.
3) 1950.gados virs trešās sērūdens padeves uzstādīta skulptūra „Vāverīte”.
4) 1955.gadā vannu mājas priekšā izbūvēja baseinu ar strūklaku – „Bērni ar gliemežvāciņu”.1999.gadā 10.jūnijā Skulptūru nozaga.
1984.gadā Ceriņu parkā atklāja piemiņas akmeni Baldones sēravotiem, skulptore Gaida Grundberga.
1996.gadā Skulptūru dārzā atklāja tēlnieka T.Muzikanta skulptūru : Dusošais meža balodis”.
1997.gadā Skulptūru dārzā atklāja tēlnieka T.Muzikanta skulptūru „Putns -2”.

Skulptūras Baltās pils parkā

20.gs.sākumā Baltās pils priekšā uzstādīta skulptūra „Meitene - ūdens nesēja”, gāja bojā II.Pasaules kara laikā.
1950.gados Baltās pils priekšā izbūvēja baseinu ar strūklaku „Puisēns”.
1997.gadā skulptūras puisēns vietā uzstāda G.Grundbergas skulptūru „Koklētāja” (nozagta)

Gleznas

1865.gadā Baldones ev-lut. baznīcā Jelgavas mākslinieka J.Dēringa altārglezna „Kristus pie krusta”.
1930.gadi Baldones mākslinieka Ata Grundes gleznas – „Sējējs” (Baldones 6.-klašu pamatskolā)
„Pļāvējs”- Baldones bērnu namā Mercendorfā.

Pieminekļi

19.gs. fon Korfu dzimtas kapi un pieminekļi kūrorta parkā. Padomju varas laikā nopostīti.
1924.gadā Baldones sabiedrība atklāja pieminekļus Baldones kapsētā skolotājiem – diriģentiem Jurim Zunduram un Atim Zunduram.
1950.gados Baldones kapsētā atklāja pieminekļus Jānim Rējam, Mārtiņam Bērziņam.
1972.gadā atklāja pieminekli Jānim Ikauniekam Riekstu kalnā.
1938.-1939.gadam Vācijas valdība Baldones pagastā I.Pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapos pie mājām „Ziemeļi”, „Strazdiņi”, „Vecenes:, „Brūmeļi”, „Siliņi” atklāja pieminekļus.
1958.gadā atklāja pieminekli II.Pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapos pie Baldones -Rīgas ceļa, tēlnieks – Oto Kalējs. 1970.gadā šo pieminekli nomaina pret jaunu.
1977.gadā Baldones kapsētā atklāja pieminekli komunistam Bernhardam Ēvaldam.
1980.gadā Baldones kapsētā atklāja pieminekli komunistam Albertam Eglītim.