Gleznotāji

Atis Grunde dzimis 1907.gada Baldones pagasta „Grundēs”. Mācījies Baldones pamatskolā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju.
Tomes baznīcā uzgleznoja altārgleznu „Jēzus pie krusta”. Penkules baznīcai uzgleznoja altārgleznu „Jēzus”. Baldones pamatskolai A.Grunde uzdāvināja gleznu „Sējējs”, bet bērnu namam – gleznu „Pļāvējs”. II.Pasaules kara beigās devās svešumā. Sākumā nokļuva Vācijas angļu zonā. Strādāja Lībekas latviešu teātrī par dekoratoru. Vēlāk dzīvoja ASV. Miris 1982.gadā.

Ludmila Meilerte (dzimusi – Krastiņa) dzimusi 1908.gadā, dzīvoja vecāku mājās „Pladas”. Mācījusies Baldones pamatskolā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju.
1944.gadā devās uz ārzemēm. Sākumā nokļuva Vācijā, vēlāk dzīvoja Austrālijā, atzīta māksliniece.

Jānis Osis dzimis 1926.gadā 10.aprīlī mākslinieku ģimenē. Dzimtas mājas – Baldones pagasta „Spindzeles” un „Bernesti”.1951.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, diplomdarbs – „Latviešu zvejnieki” 1956.gadā uzņemts Mākslinieku savienībā.
Žanri - portreti, ainavas, tematiski figurāli darbi, plakāti, ilustrācijas.
Tehnika- eļļa, tempera, guaša, akvarelis, monotopija, ogle, zīmulis, litogrāfija.
Ievērojamākās gleznas – „Mēs”, „Diena sākas”, „Mācībā”, „Miera sardzē”, „Raķetnieki”, „Pēc kaujas”, „Jūra” u.c.
Apbalvojumi – Latvijas Mākslinieku savienības Goda raksts par ieguldījumu latviešu glezniecībā, valdības apbalvojums „Par darba izcilību”.
Miris 1991.gada 22.jūnijā. Apglabāts Baldones dzimtas kapos „Bernestos”.

Artūrs Niedra dzimis un dzīvojis Baldonē. Beidzis Mākslas akadēmiju. Gleznoja pārsvarā dabas skatus. 1944.gadā aizbrauca uz ārzemēm. Dzīvoja un miris ASV.

Laima Akmentiņa (dzimusi – Eliāse) Baldones vidusskolā beigusi 1.-4.klasi, pēc tam – J.Rozentāla mākslas vidusskolu. Beigusi Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu

Vjačeslavs Grižkovs, mācījies un beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. No 1987.gada dzīvo Baldonē. Pirms tam dzīvojis Ķekavā. 1987.gadā V.Griškovs sāka strādāt par Baldones ciemata mākslinieku –noformētāju. Baldoniešus sajūsmināja viņa noformētās sabiedriskās telpas, sevišķi skaisti bija viņa glezniecības darbi. Neatkarīgās Latvijas laikā strādā Rīgā, brīvajā laikā glezno.

Interjeristi

Līga Bēka dzimusi 1947.gadā Baldonē, Baldones vidusskolā beidza 4 klases, izglītību turpināja J.Rozentāla mākslas vidusskolā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu. Strādā par interjeristi.

Ģirts Rīters dzimis 1960.gada 2.septembrī Baldonē. No 1.līdz 8.klasei mācījies Baldones vidusskolā, izglītību turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu. Dzīvo un strādā Saldū.

Arta Goldberga dzimusi 1964.gada 25.aprīlī skolotāju ģimenē. Dzīvoja Baldonē. No 1.līdz 8.klasei mācījās Baldones vidusskolā. Izglītību turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera nodaļu. Dzīvo Rīgā. Iekārtojusi vairākas izstādes muzejos, veikusi noformēšanas darbus. No 2000.gada strādā Rīgas pilsētas domes būbpārvaldē par Kurzemes priekšpilsētas mākslinieci.

Inese Mežkaza ( dzimusi – Vanuška) dzimusi 1963.gada Baldonē ārstu ģimenē. Dzīvoja Baldonē Rīgas ielā. Mācījās Baldones vidusskolā no 1.- 8.klasei, pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Dizaina nodaļā. Dzīvoja Bauskas rajonā, Rundālē, strādāja Rundāles pilī restaurāciajas darbos. Dzīvo Mežotnes pagastā, strādā – Bauskas mākslas skolā un Bauskas muzejā.

Keramiķe
Ausma Mīlgrāve dzimusi 1926.gadā Baldonē, mācījusies Baldones 6.kl. pamatskolā. Pēc tam izglītību turpināja Rīgā. 1959.gadā uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā.

Koktēlnieks
Andris Melderis dzimis 1938.gadā Baldonē. Dzīvoja Baldones pagastā. Mācījās Baldones 7.kl. pamatskolā. Pēc tam izglītību turpināja Rīgā. 1970.gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

Grafiķe
Daina Lapiņa (dzimusi –Bēka) dzīvoja pie vecākiem Baldonē, beigusi Baldones pamatskolā 4.klases. Pēc tam Rīgā beidza J.Rozentāla mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Ilustrē grāmatas, zīmē apsveikuma kartiņas, ilustrē multiplikācijas filmas.

Tekstilmāksliniece
Valda Bēka dzimusi 1945.gadā Baldonē. Beigusi Baldones vidusskolā 7 klases. Pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu. Izglītību turpināja Maskavas Tekstilrūpniecības institūtā. Pēc institūta beigšanas dzīvo un strādā Minskā.

Tēlnieki

Ieva Muzikante (dzimusi – Gekiša) No 1.līdz 8.klasei mācījās Baldones vidusskolā, izglītību turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Pasniedzēja Baldones mākslas skolā. Brīvajā laikā nodarbojas ar gleznošanu un veidošanu.

Ina Zīle dzimusi 1956.gadā, Baldonē. No 1.- 4.klasei mācījās Baldones vidusskolā, pēc tam Rīgas 11.vidusskolā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļā. Beigusi Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Viņas diplomdarbs – „Māte ar bērnu” redzams Bērnu slimnīcā Rīgā.

Igors Požarnovs dzimis 1960.gadā. No 1.līdz 8.klasei mācījās Baldones vidusskolā, pēc tam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Metālapstrādes nodaļu.

Scenogrāfe
Ieva Kauliņa dzimusi 1979.gadā Rīgā, izaugusi Ceraukstē, skolas gaitas sākusi Bauskā. No 1991.gada līdz 1993.gadam mācījusies Baldones vidusskolas 7.un 8.klasē un Baldones mākslas skolā. No 1993.-1998.gadam mācījusies J.Rozentāla mākslas vidusskolā. Vidusskolas diplomdarba izstāde galerijā „Daugava”. No 1998.-2000.gadam mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā. 1999.gadā piedalījās scenogrāfu izstādē Jaunajā Rīgas teātrī. 2001.gadā saņēma Ludolfa Liberta stipendiju, 2002.gadā ieguva bakalaura grādu scenogrāfijas specialitātē, 2002.gadā veido scenogrāfiju un kostīmus izrādei „Pazudušais dēls” Valmieras teātrī, kostīmus filmai „Pitons”.
2003.gadā studē LMA scenogrāfijas nodaļas maģistratūrā. Maģistra darbs Mākslas akadēmijā – Antona Rubinšteina operas „Dēmons” uzveduma scenogrāfe un kostīmu māksliniece.

Restauratore
Daiga Krūze dzimusi 1980.gadā, Bauskā, dzīvo Baldones „Laiņos”. No 1986.g.-1992.g.mācījās Baldones vidusskolā, no 1989.-1992.gadam arī Baldones mākslas skolā.
No 1992.-1998.g. mācījās J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Diplomdarbs „Klusā daba ar meloni”. No 1998.g.-2002.gadam mācījās Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļā. Bakalaura darbs – nezināma autora gleznas „Apustulis Pāvils” restaurācija.
2002.gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistratūrā prof.A.Naumova un K.Zariņa meistardarbnīcā.
No 1998.gada piedalās izstādēs: 1991.g.- Rīgas Jaunatnes teātrī, 1995.g.- Baldones domē, 1998.g. – JRRMV diplomdarbi Mākslinieku savienības galerijā, 2000.g. – Cesvaines pilī, 2001.g.-„Ugunszemes” Pedvālē, I.Zariņa stipendijas konkursizstāde galerijā „Bastejs” Rīgā, LMA 80.jubilejai veltītā izstāde galerijā „Bastejs”, 2002.g.- „Ūdensapgāds” Pedvālē. 2003.g. „Retrospektīva” LMA , grupas izstāde Vitebskā, grupas izstāde Prāgā, „6 mazo formu mākslas izstāde galerijā „Bastejs”, grupas izstāde Viļņas Mākslas akadēmijas galerijā, „Rudens 2003” Rīgā.
Darba pieredze: 1999.g. griestu restaurācija Krāmu ielā 3, 2000.g. restaurācijas darbi Mazajā ģildē, 2001.g. sienu gleznojuma restaurācijas darbi J.Rozentāla muzejā, darbs pie sienu gleznojumiem Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunajā ēkā, sienu gleznojumi privātmājā Lielupē, 2003.g. māksliniece Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, restaurācijas darbi Francijas Kultūras centrā Rīgā.

Modelētāja, floriste
Dace Krūze dzimusi 1978.gadā Bauskā, dzīvo Baldones „Laiņos”. No 1985.g.- 1996.g. mācījās Baldones vidusskolā, pēc tam drēbnieces-modelētājas specialitāti apguva 44.arodvidusskolā. No 1999.gada -2001.gadam mācījās Bulduru dārzkopības tehnikumā, ieguva floristikas specialitāti. Diplomdarbs – „Nākotnes nemitīgi kļūst par pagātni…”.
Darbs: 2001.g.floriste ziedu salonā „Elisete”, 2002.g. floriste ziedu salonā Zeļļu ielā 3, 2003.g. floriste ziedu salonā „Ezernieki”.

Vietējie mākslinieki
Kristaps Kaušelis pēc II.Pasaules kara dzīvoja un strādāja Baldonē. Brīvajā laikā gleznoja. Baldonē vairākas reizes sarīkoja savu darbu izstādi – pārdošanu. Pārsvarā gleznoja dabas skatus.

Jānis Ozoliņš 1960.gados dzīvoja Baldonē un kultūras namā strādāja par mākslinieku – noformētāju. Brīvajā laikā gleznoja, pārsvarā – dabas skatus. Rīkoja savu gleznu izstādi – pārdošanu. Viņa gleznas rotāja Baldones kultūras nama telpas.

Visvaldis Ivans Baldonē ieradās 1950.gados. Strādāja Baldones rajona rūpkombinātā, pēc tam plastmasas rūpnīcas „Ausma” Baldones cehā. Brīvajā laikā gleznoja, veica noformēšanas darbus. Viņa gleznas varēja apskatīt Baldones kultūras namā.

Elfrīda Pētersone Baldonē, pie meitas pavadīja savus pensijas gadus. Viņa visu mūžu bijusi medicīnas darbiniece. Vaļaspriekam – gleznošanai – varēja nodoties Baldonē. 1988.g. Baldonē Mākslas dienām veltītajā izstādē bija arī viņas darbi.

Edvīns Ozoliņš dzimis 1912.gadā Gulbenes rajona Lejasciemā. 1933.gadā beidzis Kara aviācijas skolu un kļuvis par 1.šķiras aviācijas motoristu. Latvijas Aviācijas dienestā bija līdz II.Pasaules karam. Vācu okupācijas laikā tika iesaukts armijā, kara beigās devies uz Zviedriju. Zviedrijā strādājis meža darbus. E.Ozoliņš bija viens no tiem, kurus Zviedrijas valdība izdeva PSRS. Dzīvojot ar svešiem dokumentiem, izvairījās no Sibīrijas koncentrācijas nometnēm.
Gleznošanas mākā pilnveidojās amatieru studijās. Strādājis Rīgas Leļļu teātrī par dekoratoru, pēc tam Mārupes kultūras namā par mākslinieku noformētāju.
1970.gadā pārcēlās uz Baldoni, dzīvoja „Staros”. Sākumā strādāja par pastnieku sakaru kantorī, vēlāk kultūras namā par mākslinieku-noformētāju. Noformējis materiālus arī slimnīcai, lauksaimniecības artelim, skolai, patērētāju biedrībai. Vislabāk padevās dabas ainas. Patstāvīgi apguvis vijoles un klavierspēli. Apbedīts Kannenieku kapos.

Emma Smilga dzimusi 1931.gadā. No 1959.gada strādāja par skolotāju Baldones vidusskolā. vadīja zīmēšanas un keramikas pulciņus, publicējās presē ar karikatūrām un nopietniem zīmējumiem. Joprojām veido miniplaketes, medaļas, sīkplastiku, glezno. Ar veidojumiem piedalījās izstādēs.

Beatrise Barone dzimusi 1949.gadā, beigusi Baldones vidusskolas 9.klases, izglītību turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas 3-gadīgos dizaina kursus un ādas apstrādes kursus. Ir strādājusi par noformētāju, ilustrējusi grāmatas, zīmējusi politiskās karikatūras laikrakstiem „Nacionālā Neatkarība”u.c., zīmē portretus.

Kokgriezējs
Viktors Ekks bērnībā un skolas gados dzīvoja Baldonē. No 1.-8.klasei mācījās Baldones vidusskolā. Baldoniešus iepriecināja ar saviem zīmējumiem un gleznām.
Neiestājies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, mācījās un beidza Rīgas arodvidusskolu ar mākslas novirzienu galdniecībā.
Dzīvo Kuldīgas rajona Ēdolē. Veido baznīcām kokgriezumiem rotātus altārus. Viņa kokgriezumi izdaiļo Valgundes klosteri. Koka altārus ir izveidojis Valgundes klostera baznīcai, skaistu sarkankoka altāri izgatavojis kādai Minhenes klostera baznīcai, koka altāri Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo katedrālei Jelgavā.

Foto mākslinieki

Kārlis Bļodnieks pirmais fotogrāfs Baldonē. Dzimis Jelgavas apriņķī 1883.gadā. Pārcēlies uz dzīvi Baldonē, nodibināja ģimeni, uzcēla māju un sāka strādāt par fotogrāfu. Fotogrāfa arodu apguvis pašmācības ceļā. Visā apkaimē viņš bija vienīgais fotogrāfs. Ir saglabājušās viņa fotogrāfijas no 20.gadu sākuma: Ceplīšu ezers- 1911.gads, Čoku ozols – 1914.gads, teātra izrādes- 1913.gadā un ģimenes fotogrāfijas.
I.Pasaules kara laikā iesauca krievu armijā. Pēc kara atgriezās Baldonē. Savas mājas otrajā stāvā atvēra fotodarbnīcu un strādāja par fotogrāfu. Viņš brauca arī uz mājām fotografēt. Fotogrāfijas gatavoja pats. 1912.gadā piedalījies izstādē par tēmu „Lielceļš” un tika apbalvots.
2006.gada izstādes „Fotomīlētājiem – Bļodnieku dzimta”, kas tika veltīta dzimtas fotogrāfiem, vien no ievērojamākiem eksponātiem bija K. Bļodnieka mazdēla Jura Ļanovska veidotais panno “Līgavas ietērpšana” (1960. gadi, panno, koks, intarsija, 2,20 x 3,42 m), ko 2005.gada nogalē muzejam uzdāvināja Zigrīda Strazdiņa. Viņa atceras, ka brālis panno taisījis pēc Laimoņa Bļodnieka fotografētā kāda mākslas darba, kas bijis publicēts uz žurnāla “Zvaigzne” vāka. (scenogrāfa Ģirta Vilka sienas gleznojumu “Līgavas tērpšana” viesnīcā “Rīga” 1958. g.).Kādreiz koka panno greznoja vienu no Bļodnieku mājas ārsienām, taču mitruma ietekmē bija zaudējis daļu sava krāšņuma. Pateicoties domes finansiālam atbalstam, panno varēja atjaunot. Restaurācijas darbus veica Normunds Našenieks un Vineta Skalberga.
Panno darināts no 63 finiera plāksnēm, kuru virsmas intarsētas ar smalkām koka detaļām. Kompozīcija risināta brūno toņu gammā - no dzeltenīgā līdz tumši brūnajam. Mākslas darbā atveidots senlatviešu kāzu svinību fragments. Stilizētā, senatnīgā interjerā attēlota deviņu figūru kompozīcija: līgava ar tērpēju pulciņu, sirmgalvis - koklētājs, puisēns ar ziediem rokās un līgavainis ar pavadoņiem.
Kaut arī monumentālā koka panno sižetu autors aizguvis no mākslinieka Ģ. Vilka daiļrades, tomēr šis darbs uzlūkojams kā lokālas mākslas paraugs. Ne katram amatniekam būtu pa spēkam attēlot daudzfigūru kompozīciju, to atveidojot niansētos toņos koka intarsijas tehnikā.

Ausma Reimane dzimusi 1939.gadā Baldonē. Mācījusies Baldones 7.kl. pamatskolā, pēc tam Rīgas pedagoģiskajā skolā. 1959.gadā sāka strādāt Aucē par skolotāju, 1961.gadā atgriezās Baldonē. Strādā Baldones vidusskolā par 1.-4.kl. un matemātikas skolotāju.. Kopš 1960. līdz 1988. gadam Baldones vidusskolā darbojās foto pulciņš. Sākumā to vadīja Rihards Goldbergs, tad Vija Bāliņa un pēc tam jaunā skolotāja Ausma Reimane (Sniedze).
„Katru gadu 10 - 15 skolēni mācījās ietīt filmiņu kasetē, noteikt eksponēšanas laiku un blendi, atrast labāko fotografējamo kadru. Šķīdināja attīstītāju, fiksāžu un sēdēja tumšajā laboratorijā, lai sagaidītu attēlu uz foto papīra. Pie vienīgā palielinātāja laboratorijā skolēni strādāja rindas kārtībā arī vēlu vakaros, daži pat naktīs.
Katru pavasari Darba svētkos skolā rīkojām foto izstādi. Sūtījām savus darbus arī uz konkursiem Rīgā un rajonā. Braucām uz foto mākslinieku rīkotajām izstādēm Rīgā. Kad Baldones vidusskolā notika Kretingas, Tartu, Ļeņingradas un mūsu skolas skolēnu Draudzības festivāli, fotogrāfi dienā fotografēja dažādas sacensības, naktī laboratorijā gatavoja bildes. No rīta bija redzama jauna fotoavīze!”
Fotopulciņa dalībnieki brauca kopīgās ekskursijās, gāja pārgājienos, lai iepazītu un fotografētu Latvijas dabu.
Telpu trūkuma dēļ laboratorija bija jāatbrīvo, un darbs tika pārtraukts. Diemžēl saglabājušies tikai daži no tajā laikā tapušajiem darbiem.
Skolotāja saka, ka nemaz tā uzreiz nevarot nosaukt visus savus audzēkņus. To pa vairāk kā 20 gadiem bijis ļoti daudz. No čaklākajiem, rūpīgākajiem fotogrāfiem visvairāk atmiņā palikuši Juris Venta, Inta Straume, Nikolajs Kaļencevs, Sandris Rimovs, Pēteris Blate, Aija Dūduma, Kalvis Eliass, Uģis Skuja, Artis Grīnfelds, Armands Bilzonis, Kaspars Kokins, Sergejs Kūlainis, Līga Rele, Iveta Veismane, Iveta Treimane, Ingars Pilmanis, Aldis Šternfelds, Gaida Bērziņa, Aldis Buls. Protams, ne jau visiem, kas pieteicās pulciņā, šī nodarbe „pielipa”. Dažs, nonācis līdz pirmajām bildēm, saprata, kā tas notiek, un interese zuda, bet vienam otram fotografēšana iet līdzi visu mūžu.
Ausmai Reimanei vienmēr tuvāks bijis melnbaltais foto:
„Nesaprotu, kā var būt krāsainā bilde vieglāk izgatavojama nekā melnbaltā. Un, ka krāsainā iznāk lētāka. Lielie fotogrāfi izstādēs lika krāsainās un teica, ka melnbaltās iznāk daudz dārgāk. Mums jau pulciņā šis krāsainais process bija šausmīgi grūts. Mēģinājām apgūt, bet tās krāsas jau nebija dabūjamas, tāpat speciālie papīri. Bilde iznāca vai nu zaļa, vai zila. Un tas bija tik garš process – kamēr vienu krāsu, kamēr otru, bet ārzemēs jau toreiz bija, kā mums tagad - čik, čik – un krāsainais foto gatavs! Bet ar melnbalto – sēdi laboratorijā un taisi. Tagad atkal tieši šādas bildes izgatavot grūti - gandrīz nevar dabūt vajadzīgās ķimikālijas – Rīgā kaut kur vienā veikalā.”
No kurienes skolotājai Ausmai mīlestība uz foto? Viņa saka, ka tas nāk no tēva, kas bijis ļoti aizrautīgs fotogrāfs. Kad Ausma mācījās Jelgavas pedagoģiskajā skolā, viņa arī pati sāka darboties fotopulciņā. Vēlāk, būdama pamatskolas skolotāja, viņa ļoti vēlējās savas zināšanas par fotogrāfiju sniegt bērniem, mācīt viņiem to, ko prata pati.
Skolotāja ir aktīva tūriste, brīvo laiku pavada tuvos un tālos pārgājienos. Ir bijusi Kaukāzā, Kolas pussalā, Karpatos, Aizbaikālā. Latvijā ir grūti atrasts vietu, kur nebūtu bijusi Ausma Reimane.

Arhitekts
Laimonis Tīkmanis dzimis Vecumnieku pagasta Piebalgās. Dzīvoja pie vectēva Baldonē. Mācījās un beidza Baldones 7.kl. pamatskolu. Rīgas celtniecības tehnikumā apguva lauku būvtehniķa specialitāti. 1968.gadā beidza Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti. Studiju laikā strādāja „Laukprojektā”, bija lauku arhitektūras sekcijas vadītājs. Kopā ar darba biedriem projektētas lielas fermas, plaši kultūras nami, dzīvojamās mājas.
Neatkarību atguvušajā Latvijā projektēja ģimenes fermas, ģimenes mājas, nelielus kultūras namus. Pēc arhitekta L.Tīkmaņa projekta uzceltas viesnīcas Madonā, Ludzā, Talsos. Par Talsu viesnīcu piešķīra republikas Ministru Padomes prēmiju.
Viņš projektējis kultūras namus Lauberē, Rudēnos, Nīgrandē, Mālpilī, „Zelta Druvā”, Ķekavā, bērnu dārzu Lizumā, sadzīves pakalpojumu centru Pampāļos, ciematu un sabiedrisko centru Mālpilī.
1988.gadā L.Tīkmanis saņem Latvijas Republikas Ministru Padomes prēmiju par Kuldīgas rajona Rendas kopsaimniecības administratīvā centra projektu.

Mūziķi

Vokālistis
Nacionālās Operas soliste Karmena Radovska dzimusi 1957.gadā Baldonē. Māte bija ārste Baldones sanatorijā. Baldones vidusskolā mācījās no 1.-8.kl. Pēc tam izglītību turpināja Rīgā. Lai pilnveidotu meistarību, 1997.gadā mācījās pie Virgīlija Noreikas Lietuvā.

Dziedātāja Linda Leen ( pirms tam Lezdiņa un Feldberga). Baldonē ieradās no Mālpils, Baldones vidusskolā mācījās 3 gadus no 6.- 8.klasei. Līdzās mācībām Baldones vidusskolā, Linda mācījās Baldones mūzikas skolā un beidza flautas klasi. 1993.gadā kopā ar ģimeni no Baldones pārcēlās uz Talsiem.